Secinājumi
1. Gaisa mitrumu galvenokārt ietekmē gaisa temperatūra un gaisā esošā ūdens tvaika daudzums;
2. Gaisa mitruma ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku organismiem galvenokārt nosaka gaisa temperatūra;
3. Gaisa mitrums ietekmē iztvaikošanu no augsnes un augiem, un ūdens bilanci augu šūnās;
4. Relatīvais gaisa mitrums un nokrišņu daudzums atšķiras, katrā ģeogrāfiskajā joslā un vietās uz pasaules. Samērā mitrākās vietās ir arī siltāks, bet aukstākajās vietās ir sausāks;
5. Mitrākās vietas uz Zemes galvenokārt atrodas ūdenstilpju tuvumā, savukārt sausākās parasti atrodas kontinentu iekšienē, tās bieži ieskauj kalnu grēdas;
6. Vislielākais relatīvais gaisa mitrums ir novērojams tieši ziemas mēnešos, un vismazākais – pavasarī, kas skaidrojams ar gaisa temperatūras izmaiņām gada gaitā;
7. Augstas rasas punkta temperatūras attiecas uz mitru gaisu, bet zemas – sausu;
8. Lai arī mitrums ir atkarīgs no sezonas, ļoti aukstas un zemas relatīvā mitruma vērtības ir novērojamas visos gadalaikos, lai gan vidēji Latvijā lielāks mitrums ir vērojams ziemas sezonā;
9. Diennakts laikā pārsvarā Latvijā ir vērojamas mitruma paaugstināšanās rīta, vakara un nakts stundās, bet dienā palielinoties temperatūrai ir vērojama relatīvā mitruma samazināšanās;
10. Globālās tendences, kas veicina paaugstinātu mitruma iedarbību ir :
• klimata pārmaiņas (pieaug ekstrēmu laika apstākļu biežums, notiek klimata zonu maiņa);
• urbanizācija (migrācija, ēku tips un blīvums, pilsētu degradācija, mājokļu pieejamība un sociālā nevienlīdzība);
• enerģijas konservēšanas pasākumi un to ieviešanas nepilnības (pārāk cieši logi, ventilācijas trūkums, nepietiekama izolācija);
• būvmateriālu un to sastāvdaļu kvalitāte, tehnikas un konstrukciju kvalitāte, kas saistībā ar globalizāciju var neatbilst vietējiem apstākļiem.
…
