1. ĒKAS SILTUMIZOLĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA
Līdz ar to laiku, kad Latvija atguva neatkarību un saka pārorientēties uz rietumu ekonomiskiem principiem, strauji pieauga un turpina pieaug arī tagad kurināma cenas (sakarā ar ekonomiskās situācijas izmaiņu). Ir mainījušies Latvijas būvnoteikumi, kas tagad paredz pastiprināt siltumizolāciju ēkas norobežošanas konstrukcijām. Lielā daļa no pērn uzbūvētam individuālām ēkām un daudzstāvu dzīvojamām mājām vairs neatbilst paredzētājam siltumtehniskām normām.
Ēkas būvniecībā ir jāizmanto katra materiāla vislabākās īpašības. Normai atbilstošas siltumtehniskās īpašības sienai nodrošina ar efektīviem siltumizolācijas materiāliem, kuru mehāniskai stiprībai nav būtiskās nozīmes. Tai jābūt tik lielai, lai neizmainītu savu ģeometrisko formu ekspluatēšanas laikā (bēniņu pārsegumu siltumizolācijas – nav svarīgi).
Tā kā ekspluatācijā ir un vēl kādu laiku būs senāk uzbūvētas ēkas ir nepieciešams uzlabot to siltumizolāciju, papildus siltinot ar efektīviem materiāliem. Tādējādi samazinot nelietderīgi izmantota kurināma daudzumu. Veicot inženiertehniskus un ekonomiskus aprēķinus var konstatēt, ka vienreizīgi izdevumi ēkas siltumizolācijas uzlabošanai uz kurināma patēriņa samazināšanas rēķina. Siltumizolācijas uzlabošanai ir arī ekonomiskā nozīme – samazinoties kurināšanas daudzumam, samazinās CO2 izmešu daudzums.
Optimāla apdzīvotas mājās temperatūra ir ap 18 – 20o C. Lai samazinātu siltuma zudumus starp ēkas norobežošanas konstrukcijām ir jāveic ēkas papildus siltumizolāciju.
Individuālas un arī daudzstāvu dzīvojamas mājas var siltināt pa daļām, novēršot, vispirms, lielākus siltuma zudumus (logi, durvis) un pēc tam pakāpeniski siltinot visas norobežošanas konstrukcijas, ne tikai sienas, bet arī bēniņu un pagrabstāvu pārsegumus. Pirms siltumizolācijas veikšanas ir jāveic siltuma zuduma aprēķinus un tehnisko projektēšanu, jo no tā ir atkarīgs ēkas dzīves mūžs un arī gaisa temperatūra telpās.
Lai ēkai efektīvi uzlabotu siltumizolāciju ir jānosaka papildus izolācijas slāņa biezums. spēkā esošais Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasa, lai ārsienām, kuru masa pārsniedz 100 kg/m2, siltumcaurlaidības koeficients U nebūtu lielāks par 0,3 W/m2K, kas atbilst siltumpretestībai R – ne mazākai par 3,333... m2K/W.
…
