Ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu.
Piegādātājam nav tiesības atteikties no uzņemtās saistības, kaut arī piegādi apgrūtinātu vēlāk iestājušies apstākļi.
Pasūtītājs gan var pārgrozījušos apstākļu dēļ atteikties no līguma, bet viņam tādā gadījumā jāatlīdzina piegādātajam visi zaudējumi.
Kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem.
Ja piegādes līguma priekšmets ir zināma darbība, tad šim līgumam piemērojami uzņēmuma līguma noteikumi.
Uz līgumiem par piegādēm valstij attiecas tiklab iepriekšminētie noteikumi, kā arī likumi par valsts darbiem un piegādēm.
Piegādes līguma definīcijai Civillikumā nav sevišķi veiksmīga : piegādes būtību un atšķirību no citiem atsavināšanas līgumiem nevar izskaidrot ar vārda "piegādāt" palīdzību. Piegādes līgums bija izvērsti regulēts un plaši pielietots Padomju Savienībā. Paredzams, ka valstīs uz austrumiem no Latvijas arī turpmāk kādu laiku vadīsies no padomju civiltiesību teorijā izstrādātās definīcijas, atmetot norādi par plānošanas aktu iedarbību. Šajā definīcijā kā piegādei tipiskas pazīmes ir norādītas preču periodiska nodošana, piegādājamās preces līguma noslēgšanas brīdī vēl nav saražotas, līguma izpilde notiek pēc ievērojama laika sprīža notecējuma pēc līguma noslēgšanas, maksājumi atbilstoši preču piegādei arī notiek periodiski. Analizējot Civillikumu, var konstatēt, ka iespēja noslēgt līgumu par vēl neesošas, nākotnē saražojamas lietas atsavināšanu ir būtībā vienīgā nozīme, kas piegādi atšķir no pirkuma.…
