Laboratorijas darbā iegūtie novērojumi no kartēm un literatūras palīdz veidot savu interpretāciju par griezuma nogulumu veidošanos.Lai vislabāk raksturotu ģeoloģiskā griezuma veidošanos vēsturi, jāsāk no visvecākajiem nogulumiem, tātad Lētīžas svītu. Tievērojami tikai Ventavas līdzenumā, kas ļau spriest par iespējamo uzkrāšanās iemeslu.
Tātad vispirms bijis Lētīžas leduslaikmets, kurā ledājam uzvirzoties, uzkrājušies Lētīžas svītas glacigēnie nogulumi jeb morēna. Virs tiem uzguļ glaciolimniskie nogulumi, kas veidojas mierīgos apstākļos, pie ledāja sprostezeriem, kur var uzkrāties māls un aleirīts. Ledājam atkāpjoties, sākās glacioizostāzija un Lētīžas svītas nogulumi tika atsegti. Ugāles un Rindas līdzenumā šie nogulumi tika erodēti, bet Ventavas līdzenumā tie līdz mūsdienām saglabājušies pirmskvartāra laikā izveidojušās apraktās ielejas dēļ. Tur no abām ieplakas pusēm no erozijas pasargāja pirmskvartāra ieži, kurus ledājs nespēja nolīdzināt.
Sekoja Kurzemes leduslaikmets. Ledāja uzvirzīšanās un nogulumu uzkrāšanās līdzīga iepriekšējam leduslaikmetam. Kurzemes svītas glacigēnie un glaciolimniskie nogulumi pārstāvēti tikai Ventavas līdzenuma ieplakā, kur tāpat kā Lētīžas leduslaikmeta gadījumā pirmskvartāra ieži starpleduslaikmetā pasargāja uzkrātos nogulumus no erozijas. Ielejā vispirms ir glacigēnie nogulumi, kas pārsegti ar glaciolimniskajiem. Starpleduslaikmeta posmā glaciolimniskajiem nogulumiem bija samērā mierīgi apstākļi, kuri nepieciešami māla un aleirīta izveidei.
Pēdējā (Latvijas) leduslaikmeta laikā uzvirzījās nākamais ledājs, veidojot Latvijas svītas glacigēnos nogulumus. Šie slāņi sastopami visā griezuma daļā, lielākoties plānā nogulumu segā. Ledājam atkāpjoties, ieplakās palika stāvošs ledāja izkusušais ūdens, kas mierīgos apstākļos uzkrājies māla un aleirīta veidā. Šādas ieplakas raksturīgas Ventavas un Ugāles līdzenumiem.
Svarīgi atzīmēt, ka pie Latvijas svītas raksturīgi Baltijas ledus ezera nogulumi. Tie sastopami Rindas un Ugāles līdzenumos. Pēc apvidu kartes var novērot, ka Baltijas ledus ezera krasta līnija aptver visu Ugāles līdzenumu un šķērso ģeoloģiskā griezuma C – D, posma 32 – 112 austrumu daļu, tā beigas. Ledus ezeram atkāpjoties klimatisku izmaiņu un glacioizostāzijas dēļ, tā krasta līnija pavirzījās uz rietumiem. Visā
Pēc Baltijas ledus ezera kušanas, izveidojās Litorīnas jūra. Šie nogulumi pieder pie holocēna nogulumiem. Tie sastopami tikai Ventavas līdzenumā, jo tur sākās Litorīnas jūras krasta līnija(Latvijas ģeoloģiskā karte). Jūrai atkāpjoties, Ventas upē veidojās aluviālie nogulumi. Ugāles līdzenumam raksturīgas pārpurvotas vietas, kas griezumā atspoguļojas nelielā purvu nogulumu ieplakā.
Mūsdienās uz atsedzošajiem nogulumiem iedarbojas eksodinamiskie procesi. Ventavas līdzenumā, Ventas krastos noteik upes darbība, kura var izskalot slāņus, mainīt gultni. Palielinoties straumes ātrumam, tā var mainīt krastus, tos abredējot.
…