Secinājumi
Pirmā uzdevuma ietvaros tika aprēķinātas pretestības diviem rezistoriem. Iegūtie rezultāti ir ticami, jo, pirmkārt, relatīvās kļūdas ir nelielas. Otrkārt, salīdzinot ar ražotāja norādītajām pretestībām, R1=100 Ω, R2=220 Ω, var secināt, ka tās kļūdas robežās sakrīt. Ražotāja norādītie parametri nav uzskatāmi par etaloniem un visticamāk ir noapaļoti, bet uz rezistoriem ir norādīta tolerances J klase , kas nozīmē, ka ražotājs pieļauj ± 5% kļūdu no uz rezistora norādītā parametra. Līdz ar to iespējams, ka darba gaitā aprēķinātās pretestības ir tuvāk patiesajām nekā norādītās.
Otrajā uzdevumā praktiski pārliecinājos, ka dotās formulas paralēlajam un virknes slēgumam ir spēkā esošas reālām situācijām. Lai gan rezultāti pilnībā nesakrita ar teorētiski aprēķinātajiem, kļūdas robežās tie pārklājās. Kļūdas rašanās iemesls var būt tāds, ka darbā tika veikts liels skaits mērījumu, līdz ar to ķēde, esot noslēgta, sasila un rezistoru pretestības izmainījās. Darbā netika ņemtas vērā multimetru pretestības, jo tiek pieņemts, ka ampērmetram tā ir pietiekami maza un voltmetram pietiekami liela salīdzinot ar pētāmajām pretesībām, lai tās neietekmētu rezultātus.
Spuldzītes voltampēra raksturlīkne ir aproksimēta ar lineāru funkciju, var redzēt, ka tā tikai vietām labi sakrīt ar mērījumu datiem, iespējams, ka slēguma sasilšanas iemesla dēļ pretestība ir mainījusies.
No 2. grafika – spuldzītes kvēldiega pretestība atkarības no jaudas – var secināt, ka pretestības atkarība no jaudas ir logaritmiska funkcija (grafiks ar aproksimētajiem datiem ir pievienots pielikumā). Pie nominālā sprieguma spuldzītes jauda kļūdas robežās sakrita ar to, kas norādīta uz pašas spuldzītes vītnes, tas ir, šajā darbā UN=12,12 V, PN=1,10 W, bet uz spuldzītes norādīts UN=12 V, PN=1,2 W. Metāla kvēldiega pretestība nominālā režīmā ir 134 Ω, iegūtais mērījums ir ticams, jo uz grafikiem nav lauzuma punktu vai mērījumu, kas ļoti izceltos, tos ir viegli aproksimēt.
Apskatot 3.grafiku – lnP atkarību no lnR -, no aproksimētās taisnes iegūst k vērtību, tas ir, k=3,75. Tuvināti skatoties, tiek pieņemts, ka spuldzītes kvēldiega izdalītā jauda ir proporcionāla kvēldiega pretestībai ceturtajā pakāpē. Izmantojot regresijas analīzi kļūdas novērtēšanai, iegūst, ka kļūdas intervālā šie skaitļi nesakrīt. Tomēr uzskatu, ka Stefana-Bolcmaņa likuma pārbaude ir izdevusies, jo darbā tiek pieļauti vairāki tuvinājumi, kā apkārtnes temperatūra netiek ņemta vērā, pieņem, ka visa elektriskā jauda tiek izstarota, lai gan mērījumu uzņemšanas laikā termiskais līdzsvars neiestājas, kā arī pretestība iespējams nav tik proporcionāla temperatūrai, kā tiek uzskatīts šajā darbā.
Stefana-Bolcmaņa konstantes aprēķins ir ļoti neprecīzs un aptuvens. Kļūdu sastāda vairāki faktori, pirmkārt, temperatūra nomināla režīmā ir uzdota aptuvena un to ceļ ceturtajā pakāpē. Otrkārt, kvēldiega virsmas laukums sastāda lielāko kļūdas daļu, jo to nosaka uz aci, kas ir viena no neprecīzākajām metodēm, jo cilvēks ir subjektīvs. Darba uzlabošanai būtu nepieciešams izmantot spuldzi, kuras kvēldiega garums vai rādiuss, vai pats virsmas laukums būtu norādīts kādā literatūrā, tad būtu iespējams iegūt ticamu rezultātu.
…
