Secinājumi:
Izstrādājot šo patstāvīgo darbu esmu iepazinies ar optiskā kabeļa parametru aprēķinu metodiku. Uzzināju daudz jauna par optiskās šķiedras kabeļiem. Optiskā kabeļa galvenās izmantošanas priekšrocības varētu minēt kā ļoti lielu datu pārraides ātrumu (līdz pat 2Gb/s), ļoti lielu segmentu garumu un augstu drošību un noturību pret traucējumiem. Taču optiskās šķiedras kabeļiem ir arī savi trūkumi, kā, piemēram, tie ir salīdzinoši dārgāki par tradicionālajiem sakaru kabeļiem, to instalācija ir sarežģītāka un dārga ir papi dus aparatūra.
Kā galvenās optiskās šķiedras viļņu tipu tehnoloģijas varētu minēt laikdales (TDM) un spektrālo blīvēšanu pēc viļņu garuma (WDM). Atšķirībā no laika blīvēšanas tīkliem spektrālās blīvēšanas tīklos var nodrošināt augstāku līnijas pārraides ātrumu, jo laika blīvēšanas tīklos zema ātruma datu plūsmas, kuras darbojas ar noteiktu pārraides ātrumu, tiek savstarpēji sinhronizētas un apvienotas vienā augsta pārraides ātruma kanālā. Katrai zema ātruma plūsmai ir piešķirts noteikts periodisks laika intervāls, tādejādi vienas plūsmas pārraides ātrums ir ierobežots ar sistēmas pārraides ātrumu.
Vienā optiskās šķiedras kabeļa galā ar optiskā kvantu ģeneratora lāzera palīdzību raida signālus, bet otrā – ar fotodiodes palīdzību tos uztver. Optiskais kabelis pārvada gaismas signālus. Modulētais (mainīgu intensitāti) gaismas stars optiskajā šķiedrā tiek raidīts (iespīdināts ar speciāla lāzera vai gaismas diodes palīdzību). Lai notiktu gaismas signālu pārraide un uztveršana optiskam kabelim ir jābūt ar divām šķiedrām, katra šķiedra var pārraidīt datus tikai vienā virzienā.
…
