Secinājumi
Aplūkojot pirmo grafiku, var secināt, ka modelī iegūtie rezultāti nesakrīt ar teorētiskajām vērtībām, ko paredz koriģētā formula. Pie lielām rādiusu attiecībām, tas ir, R>>r , modelis līdzinās situācijai, kad lodīte krīt neierobežotā vidē. Iegūtā līkne tiecas uz nulles vērtību. Tomēr pēc teorijas bija jābūt spēkā Stoksa likumam un līknei no iegūtajām vērtībām būtu jātiecas uz vienu konstantu vērtību, kas grafikā atzīmēta kā x asij paralēla taisne, kurās lielums vairs ir atkarīgs tikai no vides viskozitātes, lodītes rādiusa un ātruma. Šo tiekšanos var redzēt līknei, ar kuru ir aproksimēti koriģētās formulas vērtībās.Pie mazākām rādiusu attiecībām spēks uz lodīti palielinās. Uz abu līkņu līdzību tomēr norāda fakts, ka tās abas ir labi aproksimējamas ar pakāpes funkciju
Par datu ticamību var spriest pēc tā, vai dati pie noteiktā iterāciju skaita nokonverģē un cik ļoti dati ir atkarīgi no konverģences kritērija. Uzskatu, abi šie parametri ir uzdoti optimāli, jo dati nokonverģēja līdz galam un samērā ātri.
Aplūkojot ātruma sadalījumu cilindrā, var secināt, ka sašaurinājumā pieaug ātrums, pie pašas lodes virsmas ātrums ir vienāds ar nulli, kopumā cilindrā ātrums mainās no 0 līdz 1 m/s kā jau sākumā tika definēts. Plūsmai aptekot lodīti, izveidojas slāņi ar dažādām ātruma vērtībām.
Apskatoties pilnā spiediena sadalījumu cilindrā, ir sakritība ar teorētiskajām zināšanās – pie lodītas kreisās virsmas ir lielākais spiediens, jo plūsma šai vietā pret lodīti atduras un to aptek, bet uz labās virsmas – vismazākais, jo aptekot plūsma plūst tālāk nevis riņķo lodītei apkārt. Aptecešanas rezultātā arī sašaurinājumā ir palielināts spiediens.
.
…
