Strāvas avota elektrodzinējspēka un iekšējās pretestības noteikšana

VI Darba analīze un secinājumi
Visi trīs grafiki sastāv no lauztām līnijām, jo lūzuma vietās tika fiksēti mērījumi un savā starpā tika savienoti. Ja reostata slīdkontakts tiktu līdzeni pārvietots, tad grafiki arī būtu līdzenāki.
Grafiks ir dilstošs, jo, pretestībai palielinoties, samazinājās strāvas stiprums, bet palielinājās sprieguma kritums. Sprieguma kritums tika mērīts uz reostata, ja uz reostata ir pavisam maza pretestība, tad abos reostata galos sprieguma kritums neveidojas liels, bet, ja pretestība tiek palielināta, attiecīgi tam arī sprieguma kritums palielinās.
Kamēr barošanas avots nav ieslēgts ķēdē vai nav noslēgts slēdzis, strāva caur to neplūst, tāpēc var pieņemt, ka ε≈U, elektrodzinējspēks ir vienāds ar to maksimāli sasniedzamo spriegumu, ko varētu no avota iegūt. Manā darbā šie skaitļi ir samērā līdzīgi, izrēķinot ε, tas ir 6,2723 V, bet barošanas avota spriegums, ko nomērīju, kamēr netika izmantots, bija 6,29 V.
Grafiks mainās lineāri, ja barošanas avota spriegums nemainās, pieņemu, ka tik īsā laika periodā strāvas avots neizlādējas. Grafiks atrodas tikai I kvadrantā, jo visas vērtības ir pozitīvas. Ar x asi grafiks krustotos pie 6,25 V atzīmes, jo ķēdes spriegums nevar pārsniegt barošanas avota spriegumu. Tas ir nedaudz lielāks par 6 V, kaut arī tāds lielums ir norādīts uz avota, jo, mērot sprieguma kritumu tikai strāvas avotam, noteicu, ka tas ir apmēram 6,29V. Ideālā ķēdē grafiks krustotu x asi pie 6,29 V atzīmes.
…