Secinājumi.
Studiju darbs tika veikts ar mēŗki nostiprināt zināšanas ķēžu teorijā. Darba pamatā bija trīs aprēķinu metožu – stāvokļa mainīgo metode, Laplasa transformācijas un kompozīcijas rēķini, izmantošana izejas sprieguma iegūšanai. Veiktie aprēķini bija pareizi, jo pie visām metodēm rezultāti sakrita, un atšķirības praktiski ir niecīgas. Pierādījās tas, ka katra metode ir vienlīdz piemērota izejas sprieguma atrašanai. Pēc būtības katra metode ietver sarežģītus aprēķinus, taču mūsdienu pasaulē skaitļošanu var uzticēt datorprogrammām. Studiju darba galvenais palīglīdzeklis bija MATLAB programma, kas piedāvā dažādas standartfunkcijas, kas noder ķēžu aprēķinos (ode23, residue, conv). Tas atvieglo ķēžu analīzi un dod iespēju samērā ātri tikt pie vēlamā rezultāta. Svarīgs palīglīdzeklis ir arī Pspice ķēžu modelēšanas programma. Tā dod iespēju iegūt tos pašus rezultātus, ko veic ar skaitļošanu, tādejādi ir iespēja veikt salīdzināšanu un pārbaudīt, vai rezultāts ir pareizs.
Elektrisko ķēžu analīze ir sarežģīta, jo ķēdē notiekošos procesus var izskaidrot ar komplicētām matemātiskām metodēm. Ķēdēs, uz kurām iedarbojas ar laikā mainīgiem signāliem un kuras satur induktīvos un kapacitatīvos elementus, notiek pārejas procesi, enerģijas uzkrāšanās un izlāde, kā rezultātā izejas sprieguma forma atšķiras no ieejas sprieguma.
Darba izpildes procesā grūtības sagādāja darbs ar MATLAB programmu, jo tas ir sarežģīts un spēcīgs instruments, ar kuru jāprot korekti darboties. Grūtības sagādāja arī izprast, kā pareizi pielietot nepieciešamās aprēķinu metodes tieši konkrētajai ķēdei, jo katrai elektriskajai ķēdei ir savas īpatnības.
Veicot šo kursa darbu, guvu papildus zināšanas, priekšstatus un kopumā noderīgu pieredzi ķēžu analizēšanā. Varēju pārbaudīt savas spējas ķēžu aprēķinos, jo aprēķinu veikšana pie dažādām metodēm deva iespēju salīdzināt rezultātus. Varu secināt, ka studiju darba uzdevumus paveicu veiksmīgi un samērā pareizi.
…
