Pasākuma mērķis: Veicināt sapratni paaudžu starpā, veidot motivāciju darbībai, kuras pamatā ir mīlestība pret vecākiem un vecvecākiem.
Telpas noformējums: Aplicēti lodziņi, ar puķu podos ziedošām puķēm. Izstādē darbiņi, veidoti no puķu podiņiem.
( Bērni un audzinātājas apsēdušies uz podestiem.)
Audzinātāja: Es jums, bērni, šovakar iemācīšu kādu jauku dziesmiņu:
Šis pirkstiņš vectētiņš,
Tas pirkstiņš vecmāmiņa,
Tas lielais tētis,
Tā māmiņa,
Tas pats maziņais-
Tas jau tas labiņais.
Bērni dzied.
Bērni (atkārto smiedamies):
Tas pats maziņais,
Tas jau tas labiņais.
Bērns: Labāk, māmiņ, pastāsti kādu pasaciņu!
Audzinātāja: Es jums pastāstīšu pasaku par vistiņu raibīti:
Reiz dzīvoja vectētiņš un vecmāmiņa. Viņiem bija vistiņa Raibīte. Vistiņa izdēja oliņu- nevis parastu, bet zelta.
Vectētiņš sita, sita- nepārsita.
Vecmāmiņa sita, sita- nepārsita.
Tecēja pelīte, aizķēra ar astīti- oliņa novēlās zemē un saplīsa.
Vectētiņš raud, vecmāmiņa raud, bet vistiņa kladzina:
-Neraudi, vectētiņ, neraudi, vecmāmiņ: izdēšu jums oliņu- nevis zelta, bet parastu. To jūs varēsiet gan sasist, gan apēst.
Bērns: Kad mēs atkal aizbrauksim pie vecmāmiņas un vectētiņa?
Audzinātāja: Tagad čučiet saldi, bet rīt mēs varētu doties ciemos.
…