Rezumējot teikto, Senāts atzīst – kasācijas sūdzības apmierināšanai nav pamata.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 1.punktu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts
nosprieda
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2005.gada 27.janvāra spriedumu atstāt negrozītu, bet atbildētājas D.Ž. kasācijas sūdzību noraidīti.
Tiesas sprieduma valodas un valodas kultūras analīzes kritēriji:
1. Interpunkcijas kļūdas – mājas darba uzdevumā autore uzskata, ka noformējot dokumentu ir pieļautas interpunkcijas kļūdas nav lietoti komati, pēc autores domām attiecīgās kļūdainās vietas izceltas ar komentāru.
2. Valodas kultūras kļūdas – Analizējot uzdevumu tekstā, nav vērojamas un pieļautas valodas būtiskas kultūras kļūdas. Bet, ja apskata „ atklāti atbalstīdamas” – varētu domāt, ka attiecīgi ieinteresētā viena puse ir mēģinājusi gāzties, vai arī ir tikusi atbalstīta morālā veidā. Tā par arī „nelikumīgu spiedienu uz tiesu”, ja tiek piemērots Latviešu valodas vārdnīcas skaidrojums no tā sekotu, Spēks, kas perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību, ka ir veikta tieša fiziska iedarbība uz tiesu – attiecīgi tiesa ir Valsts orgāns, kas valsts vārdā likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas, celtne, telpas, kur darbojas šāds valsts orgāns. Attiecīgi spiediens izdarīts nevis uz kādu konkrētu personu, bet uz celtni.
3. Teksta, teikuma sintakses jautājumi, teksta dalījums rindkopās – analizējot spriedumu, autore uzskata, ka netika ievērots dalījums rindkopās.
…
