Citas metodes - ūdens bāziskumu var noteikt potenciometriski fenolftalīna klātienē, nosakot OH- un CO32- kopējo daudzumu ūdenī.
pH to ietekmē : H2CO3 vai tās sāļi, humīnskābes vai fuvolskābes (samazina pH) un smago metālu sāļu klātbūtne (protolīzes – hidrolīzes dēļ pH samazinās). CO2 un HCO3- joniem veido buferšķīdumu, un ūdens pH ir stabils. Ja CO2 ir daudz un HCO3- jonu ļoti maz, tad ūdens pH var būt mazāks par 7. Ūdens pH var palielināties „ziedēšanas laikā”, sasniedzot pat 11-12 vienības. Nopietna ekoloģiska problēma ir „skābie lieti” (SO42-, NO3-, H3O+), kas kopā ar lieto var nonākt ūdensvados, kas veicina pH samazināšanos un ietekmēt zivju un augu dzīvotspēju. Ūdensdzīvnieki ir ļoti jutīgi pret pH izmaiņām. Vardes un citi abinieki ir sevišķi jutīgi pret zemu pH. Būtiski atzīmēt, kad lielākas pH izmaiņas un novērojamas, ja nav saskares ar bāziska rakstura minerāliem (kaļķi).
Upēs un ezeros raksturīgais pH diapazons ir 6,8 -8,5. Manam ūdens paraugam pH ir 7,89 -7,90. Iespējams parauga pH ietekme ir labvēlīga uz ūdens bioķīmiskajiem un bioloģiskajiem procesiem, kā arī izmantojot Daugavas ūdeni ūdensapgādes sistēmās, jo pH rezultāts neiekļaujas nevēlamajās pH vienībās.
Eleketrovadītspēja -Tā raksturo kopējo izšķīdušo sāļu daudzumu. Augsta vadītspēja ir ūdenim, kurā ir liela metāla un sāļu koncentrācija. Tīrs ūdens slikti vada elektrību. Dzeramajam ūdenim 100 – 2000 µS/cm, jūras ūdenim ap 3000 µS/cm. Dabas ūdeņos un arī dzeramajam ūdenī elektrovadītspējas vērtību ietekmē nātrija un kālija joni, kā arī sulfātjoni un hlorīdjonu daudzums. Mājsaimniecībai vislabākais ūdens ir ar kopējo izšķīdušo sāļu saturu, kas zemāks par 500 ppm, vai vadītspēju, kas zemāka par 1100 mikro Simensiem. Mana ūdens parauga elektrovadītspēja ir 385 µS/cm.
Temperatūrta Ūdens temperatūru lielā mērā nosaka Saules enerģijas daudzums, kuru absorbē ūdens, augsne un gaiss. Ūdens, kas ir lietots ražošanai un novadīts ūdens baseinā, var arī paaugstināt ūdens temperatūru. Ūdens iztvaikošana no virsmas var pazemināt ūdens temperatūru, bet ļoti plānā virskārtas slānī. Ezeri un upes, kuras ziemā ir relatīvi aukstas un kurām nav lielas veģetācijas, zied pavasarī un vasarā, kad ūdens temperatūra paaugstinās un nitrātu bagātie zemākie ūdens slāņi samaisās ar augstākiem. Liela daļa zivju un citu ūdens radību nārsto tajā laika posmā, kad temperatūra paaugstinās un barības ir pietiekami.
…