Ūdens plūsma vaļējās gultnēs

Rūjas upes baseina fizioģeogrāfiskais raksturojums
Rūjas upe atrodas Vidzemes Z daļā. Tā iztek no Ruhijerva ezera Sakalas augstienē Igaunijas D daļā. Latvijā upe plūst pa Ērģemes pauguraini un Burtnieka līdzenumu. Lielākās Rūjas upes krastos esošās apdzīvotās vietas ir Rūjiena, Naukšēni un Lode (Zīverts, 1998). Rūjas upes baseins ietilpst Salacas upes baseinā (Hidrogrāfija, 2009)
Rūjas upes kopgarums ir 77 km, no kuriem Latvijas teritorijā tā aizņem 72 km. Upes baseina platība, savukārt, ir 962,7 km2, no kuriem Latvijas teritorijā baseins aizņem 792 km2 (Zīverts, 1998). Salacas upes baseina, kura teritorijā ietilpst Rūjas baseins, kopējā platība Latvijas teritorijā ir 3310 km2 (Hidrogrāfija, 2009). Upes kritums ir 40 m, ietekas augstums Burtnieku ezerā ir 39,5m v.j.l. (Zīverts, 1998). Rūjas gada notece ir 0,29 km3, vidējais caurplūdums grīvā ir 8,6 m3/s, maksimālais - 31,3 m3/s, bet minimālais – 1m3/s (Latvijas upju ..., S.a.).
Latvijas teritorijā, kā jau tika minēts, Rūjas upe šķērso Ērģemes pauguraini, taču lielākā tecējuma daļa atrodas Burtnieka līdzenumā. Upe vairākas reizes krasi maina savu tecēšanas virzienu ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem un atpakaļ, kas ir skaidrojams ar pazeminājumiem paugurainē (Latvijas upju ..., S.a.). Paugurainē, savukārt, atsevišķus pazeminājumus un paaugstinājumus baseina teritorijā abpus upei, galvenokārt, veido drumlini un pamatmorēnas līdzenumi. A no Rūjas atrodas arī fluvioglaciālie līdzenumi kā arī ledāja kušanas ūdeņu noteces ieleja. (Ģeomorfoloģiskā karte, 2007). Rūjas kreisajā krastā 50 m aiz Imantas HES atrodas smilšakmens atsegums, ko var uzskatīt par lielāko atsegumu Burtnieka ezera baseinā (Latvijas upju ..., S.a.). No derīgajiem izrakteņiem upes baseinā atrodas smilts un grants atradnes (Derīgo izrakteņu karte, 2007).
…