1.1. Sporta veida fizioloģiskais raksturojums
Sacensības sporta soļošanā noris vairākas stundas, tāpēc par vienu no galvenajām īpašībām uzskata izturību, reizē soļotājiem – tā ir arī speciālā izturība. Soļošana ietilpst ciklisko vingrinājumu nosacītās intensitātes – mērenās jaudas zonā. Tomēr šodienas rezultāti liecina, ka ir sasniegta jau lielas intensitātes zona. Soļošanas distances sākumā ATF atjaunojās anaerobā veidā. Vispirms ATF atjaunojās noārdoties KF. Tam sadaloties, uz šīs ķīmiskās enerģijas rēķina tiek sintezēts ATF. AF vēlāk tālāk resintezējas uz organisko savienojumu oksidācijas rēķina, ko veic skābeklis(aerobie procesi). Ilgstoša kustību izpilde ir atkarīga no skābekļa un barības vielu piegādes strādājošiem muskuļiem. Organisma aerobās spējas ir atkarīgas no plaušu ventilācijas funkcionālajām izmaiņām, no audu skābekļa ventilācijas un no sirds – asinsvadu sistēmas darba spējām. Izturības slodzēs rezultāts ir atkarīgs no tā, kā sportists spēj cīnīties ar nogurumu.
1.2. Sporta veida attīstības raksturojums sporta klubā (sporta skolā)
Jēkabpils Sporta skola ir valsts – pašvaldības dibināta profesionālās ievirzes izglītības iestāde. 1956.gada 1.septembrī sāka darboties Jēkabpils bērnu un jauniešu sporta skola ar vieglatlētikas un volejbola nodaļām. Aptuveni 1987-88.g. Bērnu un jauniešu sporta skola tika iekļauta sporta apvienībā „Vārpa”.1992.gada 3.martā pamatojoties uz Jēkabpils rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 17.12.1992. lēmuma Nr.276 rajona sporta apvienību „Vārpa” likvidē un izveido Jēkabpils rajona fiziskās kultūras un sporta nodaļu. 1992.gada 5.maijā fiziskās kultūras un sporta nodaļas vadītājs pieņēma darbā Jēkabpils Bērnu un jauniešu sporta skolas direktoru Guntaru Rezevski un visus trenerus. No 1993. gada 1. septembra Jēkabpils Sporta skolas direktors Edgars LAMBA.
1.3. Sporta kluba (sporta skola) dokumentācija
Jēkabpils Sporta skolā bērniem un jauniešiem ir iespēja trenēties astoņās akreditētās profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās: volejbolā, basketbolā, futbolā, handbolā, galda tenisā, šahā, dambretē un vieglatlētikā. Uz 2010.gada 1.septembri sporta skolā trenējas 408 audzēkņi vecumā no sešiem gadiem 17 kvalificētu treneru vadībā. Pamatojoties uz Profesionālās izglītības likuma 27. panta 9.p. un Jēkabpils Sporta skolas Nolikumu, un atbilstoši sporta skolas īstenotajām sporta izglītības programmām, Jēkabpils Sporta skolas mācību-treniņu nodarbībām uzņem visus bērnus, neatkarīgi no dzīves vietas, kuri paši vai bērnu vecāki, vai aizbildņi izteikuši vēlēšanos trenēties sporta skolā. Sporta skolas audzēkņu apmācība notiek līdz 25 gadu vecumam. Apmācība ir bezmaksas. Audzēkņu uzņemšana sporta skolā notiek saskaņā ar profesionālās ievirzes sporta izglītības paraugnolikuma noteikumiem grupu komplektēšanā. Kā jau katrā sporta skolā arī šajā, lai pievienotos vieglatlētikas treniņu grupai nepieciešams: audzēkņa un vecāku vai aizbildņu iesniegums (pēc noteiktas formas), dzimšanas apliecības vai pases kopija, ģimenes ārsta vai Sporta medicīnas Valsts aģentūras izziņa par veselības stāvokli.
1.4. Trenera sadarbība ar vecākiem
Sporta skolai ir sadarbība ar vecākiem jau no pirmās dienas, kad to bērns iestājas sporta skolā. Jo tam nepieciešama vecāku iesniegums. Jo mazāks ir trenējamais, jo lielāka sadarbība ir starp treneri un vecākiem. Konkrēti šajā treniņu plānā izvēlētais vecumposms neprasa regulāru saskarsmi ar vecākiem, ja nerodas problēmas ar trenējamajiem.
1.5. Trenerim nepieciešamās kompetences un personīgie sasniegumi trenera darbā
Būtu vēlama pieredze treneru darbā ar bērniem un jauniešiem, kā obligāta pedagoģiskā sporta izglītība un trenera kvalifikācija noteiktā sporta veidā. Manuprāt, galvenais ir tas, lai šis treneris būtu zinošs, un ar vēlmi trenēt jaunos censoņus. Vienlaicīgi nekaitējot viņu fiziskajam un garīgajam stāvoklim, un uzlabojot to. Tādējādi arī veicinot viņu vispārīgo attīstību un uzlabojot rezultātus konkrētā sporta veidā. Trenerim ir jābūt personībai, kā paraugam skolēniem. Ir jābūt psiholoģiskām iemaņām vai prasmēm, jo darbs ar bērniem ir nepieciešama savādāka pieeja, nekā uz panākumiem tendētiem sportistiem.
…
