1. Latviešu valodas un literatūras stundu vērojums
Datums: 04.11.08.
Klase: 4
Stunda: Latviešu valoda
Temats: Vārda sastāvs
Stundas mērķis: Turpināt attīstīt skolēnu kompetenci vārda sastāva veidošanā. Stundas uzdevumi:
• aktualizēt bērnu iepriekšējās zināšanas par vārda sastāvu;
• vingrināties vārda sastāva noteikšanā;
• vingrināties veidot reklāmu par profesijām.
Stundas gaita.
Stunda sākās ar piecelšanos, sasveicināšanos. Skolotāja uzraksta dažus vārdus uz tāfeles. Izsaucot bērnus noskaidro vārda sakni, priedēkli, piedēkli un galotni. Skolotāja izskaidro precīzi, kas ir vārda izskaņa. Skolotāja uzdod pildīt uzdevumu no mācību grāmatas. Skolēni aktīvi izlasa uzdevumu. Uzdevumā ir doti pilsētas nosaukumi un bērniem pašiem jādarina iedzīvotāju nosaukumi. Skolotāja jautā kādas dzimtes vārdus jūs zināt? Skolēni atbild – vīriešu dzimtes vārdus, sieviešu dzimtes vārdus nosauc arī piemērus. Skolotāja ierosina meitenēm darināt vārdus sieviešu dzimtē, bet zēniem - vīriešu dzimtē. Skolotāja pasaka priekšā vienu piemēru – rīdziniece. Skolotāja jautā vairākiem bērniem, liekot pašiem izdomāt kā būtu pareizi darināt vārdus ar dotām izskaņām. Skolēniem patstāvīgi jāpastrīpo piedēklis, galotne un izskaņa. Bērni patstāvīgi pilda uzdevumu. Bērni klusām pilda doto uzdevumu, ja nesaprot paceļ roku un skolotāja pieiet pie skolēna un izskaidro vēlreiz. Skolotāja vēro visus bērnus, kā viņi ir sapratuši uzdevumu, pieiet pie katra bērna un aplūko veikumu.
Pēc uzdevumu izpildes uzdod nākamo uzdevumu no mācību grāmatas. Viens bērns skaļi izlasa dzejoli. Uzdodot jautājumus noskaidro, kāpēc ir vajadzīga reklāma. Jautājumi ir tādi, lai skolēnus uzvedinātu par reklāmas nepieciešamību. Noskaidrojuši visu par reklāmām skolotāja sadala bērnus pa grupām, grupā trīs bērni. Izskaidro uzdevumu, vērtēšanas kritērijus. Bērni patstāvīgi veido savu reklāmu. Stundas noslēgumā prezentē savu izveidoto reklāmu. Citas grupas vērtē klasesbiedru prezentācijas. Skolotāja paslavē skolēnus par to, ka piedalījās visi prezentācijas izstrādē. Stundas beigās tiek uzdots mājas darbs, kurš tiek izskaidrots. Pārrunā no mājas darba vienu piemēru.
Vērojot stundu uzskatu, ka stundas uzdevumi tika izpildīti un bērni apguva zināšanas par vārda sastāvu. Stundas gaitā tiek nodrošināta izziņa – pārrunās skolēni uzzina par vārda izskaņu un reklāmas nepieciešamību dzīvē. Skolotāja vielas izklāstā izsakās precīzi, gan arī pierakstot piemērus uz tāfeles. Ļoti patika tas, ka uzdodot jautājumus skolēniem, padziļināja izpratni par vārda sastāvu. Skolotāja radīja tādu mācību vidi, lai visi skolēni piedalītos aktīvā mācību procesā. Skolotāja bieži stundā veidoja dialogu ar skolēniem dodot iespēju aizstāvēt savas idejas. Visu stundu skolotāja uzturēja ar bērniem acu kontaktu. Pirms grupu darba skolotāja precīzi formulē vērtēšanas kritērijus. Šī mācību stunda man ļoti patika, jo bērni ar interesi klausījās skolotājā, stundā sēdēja klusi. Mācību stundu apmeklēja divdesmit skolēni.
Datums: 05.11.08.
Klase: 4
Stunda: Literatūra
Temats: Latviešu folklora
Stundas mērķis: Attīstīt prasmi izteikt sevi un sazināties latviešu valodā.
Stundas uzdevumi:
• sadarbības prasmju veidošana, strādājot grupu darbu, pāros;
• raksturot tēlus pasakā;
• atrast informāciju un to pastāstīt citiem.
Stundas gaita.
Mācību stunda iesākās ar sasveicināšanos, tiek noslēgta gaisma un skolotāja sāk lasīt divus spoku stāstiņus. Ieslēdz gaismu, un tiek runāts par latviešu folkloru. Jums bija uzdots mājās lasīt pasaku„Bārenīte un pameita”, atrast kopīgās un atšķirīgās īpašības bārenītei un pameitai. Šodien jūs paši pārbaudīsiet mājas darbu. Skolotāja sadala bērnus grupās pa četri. Izstāsta vērtēšanas kritērijus. Skolotāj pieiet pie katras grupiņas, paskatās, kā ir izpildīts mājas darbs. No grupas labāko darbu nolasa. Jūs klausāties uzmanīgi un izvērtējat – ko es varēju labāk, kas man būtu jādara, lai nākamajā reizē es tiku priekšā lasīt savu darbu. Pēc darba nolasīšanas uzdod jautājumu, vai skolēni ir uzzinājuši kaut ko jaunu. Kas vis labāk patika pasakā? Kas sagādāja grūtības pildot mājas darbu? Pārrunā kopīgi pasakas saturu. Uzdod jautājumu, kā būtu, ja pasakas saturu samainītu ar vietām? Kā būtu, ja zelta lietus uzlītu pameitai? Bērni domā un atbild uz jautājumiem. Skolotāja jautā vai dzīvē arī tā, ka par labiem darbiem tiek sliktas lietas? Uzklausa skolēnu domas. Bet tas ir reti. Darbs ar grāmatu, lasa nākamo pasaku „Kumeļa perēšana”. Skolotāja norāda uz konkrēto bērnu, lai tas lasītu pasaku. Paldies, lasa nākamai, paldies – lasa nākamais skolēns. Tā līdz visa pasaka izlasīta. Šajā pasakā bija daudz svešvārdu, kurus jūs nesapratāt. Sameklējat tos un jautājat izskaidrošu to nozīmi. Seko jautājumi par teksta izpratni – Kas bija galvenais tēls pasakā? Kāds kungs ir latviešu tautas pasakā? Kāds zemnieks ir latviešu tautas pasakā? Kā jūs vērtējat zemnieka rīcību? Pēc jautājumu uzdošanas Skolotāja skolēnus sadala pāros. Pārrunājat pasaku un domājat ko labu darīja un ko sliktu darīja zemnieks, ko kungs. Skolēni pieraksta kladē. Skolotāja uzraksta uz tāfeles vārdus – kungs un zemnieks. Bērni sauc ko labu darīja un sliktu zemnieks un kungs. Uzmanīgi klausāties pierakstiet, ja uzzināt ko jaunu. Pie Latviešu tautas folkloras pieder ne tikai spoku stāsti, pasakas bet arī teikas. Mājās izlasīsiet teiku mācību grāmatā „Attapīgie piebaldzēni”. Sameklēsiet un pierakstīsiet vēsturisko, seno. Līdz stundas beigām atlikuša dažas minūtes, turpinām lasīt spoku stāstus.
Vērojot stundu varu secināt, ka mācību satura atlase nodrošināja vajadzību pēc izziņas - pārrunās skolēni uzzina par latviešu tautas pasakām, iepazīstas ar svešvārdiem. Stundas gaitā novērojama abpusēja sadarbība pārrunu laikā, skolotāja vada pārrunas par latviešu tautas pasaku, uzdod uzvedinošus jautājumus, bērni dalās savā pieredzē. Veidojas divpusēja saruna, draudzīgs dialogs, kurā iesaistās visi skolēni. Skolotāja prasmīgi rosina skolēnus patstāvīgi strādāt ar mācību grāmatu, domāt un analizēt pasakā darbojošos tēlus. Skolēni stundas laikā ļoti labi strādā pa pāriem. Skolotāja mācību stundā ir radījusi tādu mācību vidi, ka visi skolēni piedalās mācību procesā. Šajā stundā ļoti veiksmīgi tika realizētas dažādas darba formas, kas ļāva skolotājam panākt maksimālu skolēnu ieinteresētību uzdevumu veikšanā. Mācību stundā piedalījās divdesmit skolēnu.
…
