Bērni stāv aplī – aizver acis un skanot Richard Clayderman “A new day has come”, iztēlojas mežu ziemā. Apsēžas (soli izkārtoti U veidā) un klausoties otrreiz uzzīmē to, individuāli izvēloties no piedāvātajiem materiāliem to, ar kuru, klausoties mūziku varētu uzzīmēt. Izliek zīmējumus un pārrunā, kāda bija ziema mežā pēc mūzikas, kas mūzikā lika par to domāt, jo kāda bija mūzika – mierīga, vētraina, sniegs krita utt, salīdzina vai bērnu zīmējumi ir līdzīgi, ko atšķirīgu saklausīja.
Skolotāja aicina bērnus doties uz mežu un paskatīties, kāda tad ziemas diena šodien ir mežā. Bet nākot uz skolu skolotāja satika peli, un tā kā pele padzirdēja, ka bērni šodien dosies uz mežu, viņai esot viens lūgums, vai bērni nevarētu palīdzēt noteikt pelei to vietu, kur sniega sega ir visplānākā, lai viņa tur varētu taisīt sev midzenīti . Skolotāja aicina bērnus palīdzēt pelei un bērni piekrīt.
Skolotāja izņem grozu ar papīra pikām, sakot, ka to pele iedevusi, lai bērniem būtu vieglāk. Katrs bērns paņem pa pikai. Attaisot pikas vaļā tur atradīs matemātiskās izteiksmes (saskaitīšana un atņemšana ar pāreju citā desmitā), kuras izrēķinot uzzinās cik soļi jāiet norādītajā virzienā no noteiktās vietas un jāizmēra sniega sega. Izteiksmēm ir trīs veidu iznākumi, bērni sadalās grupās, kuriem vienāds soļu skaits jāiet, lai izmērītu sniega segu.
Kopā noskaidro (prāta vētra – skolotāja pieraksta bērnu idejas, tad kopīgi atlasa, ko varētu noskaidrot, novērot), Piemēram, kāda ziema mežā, vai tāda, kā iztēlojās mūzikā, - vai atbilst ziema tai diennakts daļai, kurā esam mežā – rītapusei, kā runājām vakar, - kādas dabas parādības var sajust, redzēt mežā, - kāds ir sniegs, lipīgs vai nē, kas to ietekmē.
Bērni saģērbjas, pārbauda vai visiem ir līdzi otrs cimdu pāris, vai visi piemēroti saģērbušies, tad katra grupa saņem koka līstīti un marķieri, uz kura atzīmēs sniega segas biezumu, noteikums – uzmanīgi papētīt to vietu, kur veiks mērījumus, lai grupa varētu raksturot vietu, kurā veic mērījumu, kad atnāks atpakaļ klasē. …
