Secinājumi
1. AS "Latvijas Krājbanka" kā Latvijas Pasta krājkase tika dibināta 1924.gadā, 1996. gadā VAS Latvijas Krājbanka tika iekļauta privatizējamo objektu sarakstā, 1997. gadā Banka tika apvienota ar Rīgas Apvienoto Baltijas banku, 2005. gada septembrī par 83,01% Bankas akciju īpašniekiem kļuva Lietuvas ceturtā lielākā komercbanka ‘Snoras”, kurai šobrīd pieder 85,07% AS "Latvijas Krājbanka" akciju.
2. AS Latvijas Krājbanka ir viena no lielākajiem banku pakalpojumu sniedzējiem privātpersonām Latvijā - šobrīd AS "Latvijas Krājbanka" ieņem pirmo vietu Latvijas komercbanku vidū pēc klientu apkalpošanas centru skaita (115) un trešo vietu pēc bankas automātu skaita (190).
3. Latvijas Krājbanka jau vairākus gadus sekmē Latvijas izglītības, mūzikas un kultūras dzīvi, atbalstot īpašus pasākumus, kas nodrošina kvalitatīvu mākslas norišu pieejamību un kultūras procesu attīstību ne tikai galvaspilsētā, bet arī Latvijas reģionos.
4. AS "Latvijas Krājbanka" piedāvā ne tikai daudzveidīgus bankas un finanšu pakalpojumus, bet arī dažādus investīciju un finansēšanas produktus, kurus klientiem piedāvā AS "Latvijas Krājbanka" Grupas uzņēmumi: līzinga kompānija LKB Līzings, AS Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība LKB Krājfondi, Apdrošināšanas akciju sabiedrība LKB Life, AS Pirmais atklātais pensiju fonds, SIA Krājinvestīcijas, SIA LKB Drošība un 2009.gadā dibinātā SIA LKB Collect, kuras uzdevums ir nodarboties ar kredītu atgūšanas un restrukturizācijas juridiskajiem jautājumiem.
5. Banka nemitīgi turpina pilnveidot savu pakalpojumu klāstu, ieviešot aizvien jaunus un ienesīgus ieguldījumu un uzkrāšanas veidus, pensiju plānus, uzlabojot un padarot ērtākas norēķinu kartes, Online banku, Telefonbanku, Mobilo banku, Banka regulāri papildina klientiem piedāvāto produktu klāstu ar jaunām kartēm.
6. 2009.gads Latvijas ekonomikai kopumā un katrai mājsaimniecībai atsevišķi bija smagu un sarežģītu pārbaudījumu laiks, strauji kritās IKP, eksports un imports, turpinājās nekustamā īpašuma tirgus stagnācija, strauju kritumu piedzīvoja būvniecība, mazumtirdzniecība, rūpniecība un citas tautsaimniecības nozares, tādejādi gada laikā notika tautsaimniecības ieslīgšana vēl dziļākā recesijā, kuras ietekmē valsts kļuva atkarīga no starptautiskas finansiālās palīdzības, šo iemeslu dēļ 2009.gadā AS "Latvijas Krājbanka", tāpat kā citi Latvijas uzņēmumi, pārskatījusi iekšējo procesu efektivitāti un veica resursu optimizāciju.
7. 2009.gadā jau trešo gadu pēc kārtas AS "Latvijas Krājbanka" saņēma vienas no lielākajām Eiropas bankām Deutche Bank ikgadējo balvu „Deutsche Bank`s STP Excellence Award”, kas apliecina Bankas izejošo ASV dolāru maksājumu apstrādes kvalitāti.
8. 2009.gadā Latvijas komercbanku sektora zaudējumi ir vairāk nekā 700 milj. latu apmērā, 2009.gadu AS "Latvijas Krājbanka" noslēgusi ar LVL 1,97 tūkst. zaudējumu, kas radušies veidojot papildus uzkrājumus izsniegtiem kredītiem.
9. Efektīva risku pārvaldīšana, atbilstoša to novērtēšana un pastāvīga darbības uzraudzība ir galvenie nosacījumi, kas ļauj nodrošināt optimālu līdzsvaru starp bankas riska tolerances līmeni, tās darbības atbilstību noteiktam riska profilam un spējai gūt plānotos ieņēmumus.
10. Ņemot vērā stāvokli Latvijas kredītu tirgū, Banka turpina pieturēties pie piesardzīgas kreditēšanas politikas, padziļināti izvērtējot katra kredīta, nozares, atdeves un riska rādītājus.
11. AS "Latvijas Krājbanka" uztur augstu kapitāla pietiekamības līmeni, kas 2009.gadā sastādīja 11-12% (obligātais normatīvs 8%), Bankas likviditāte 2009.gada laikā saglabājās vidējā sektora līmenī 40-55% robežās (obligātais normatīvs 30%), uz 2009.gada beigām Bankas kapitāla pietiekamība un likviditātes normatīvs attiecīgi sastādīja 12,7% un 55,6%.
12. AS "Latvijas Krājbanka" saglabā stabilas tirgus pozīcijas galvenajos banku darbības rādītājos Latvijas komercbanku sektorā, 2009.gada decembrī Banka pēc noguldījumu apjoma ieņem 6.vietu, pēc kredītu un aktīvu apjoma – 9.vietu.
13. 2009.gada laikā Bankas privātpersonu noguldījumu apjoms audzis par 30 miljoniem latu, kamēr sektorā tas ir samazinājies par 147 miljoniem latu.
14. Pēc Latvijas Komercbanku Asociācijas sniegtās informācijas 2009.gada pēdējā ceturksnī kopējais aktīvo karšu skaits Latvijā samazinājies par 29 tūkst. karšu, kamēr AS "Latvijas Krājbankai" novērots lielākais karšu pieaugums 21% apmērā.
15. Bankas un Grupas kopējais darbinieku skaits 2009.decembrī bija 941 darbinieks, no tiem 22 valdes locekļi, 40 citi vadošie darbinieki, salīdzinot ar 2008.gada decembri, Bankas un Grupas kopējais darbinieku skaits sarucis par aptuveni 16% jeb 184 darbiniekiem.
16. Neto komisijas ienākumus līdz 2012.gada beigām plānots palielināt par 20 procentiem ar mērķi sasniegt vismaz 7,6 miljonus latu.
…
