KOPSAVILKUMS UN GALVENIE SECINĀJUMI
Izplatītākie nogulumi Bānūžkalna poligona teritorija ir glacigēnas izcelsmes, kas saistīts ar ledāja uzvirzīšanos pamatiežu pacēlumam un pastiprinātai drupu materiāla akumulēšanai. No citiem akumulācijas procesiem nozīmīgi ir glaciofluviālie, kas saistīti ar kēmu terašu veidošanos, kā arī biogēnie, kas saistīti ar kūdras uzkrāšanos ieplakās.
Bānūžkalna apkārtnē dominē ledāja veidotās reljefa formas, no kurām visizteiktākie ir morēnpauguri (to paugurmasīvi ar stipri paugurotu virsmu) un dažādas glaciofluviālās ģenēzes reljefa formas (fluviokēmu pauguri, kēmu terases). Liela nozīme teritorijas kopējā reljefa raksturā ir arī glaciofluviālās erozijas reljefa formai – subglaciālajai iegultnei, kurā izvietojusies Bānūža ezera katliene. Kopumā var teikt, ka Bānūžkalna apkārtnes ledāja reljefa formas pēc to ģenēzes ir diezgan vienveidīgas, tomēr to pētniecība ir interesanta.
Bānūžkalna poligonam raksturīgākie eksogēnie procesi ir fluviālie, gravitācijas, limniskie novērojami Bānūžu ezerā. Viļņotais reljefs ar pauguriem rada priekšnosacījumus nogāžu procesiem. Ieplakās notiek kūdras uzkrāšanās.
Mūsdienu zemes virsas saposmojumu gan Vidzemes augstienē, gan Bānūžkalna apkārtnē tieši nosaka Vislas apledojuma reljefa formas, kas pārsedz iepriekšējo ledus laikmetu nogulumus, kas savukārt atrodas virs augšdevona nogulumiem. Lielāko poligona teritoriju aizņemošie paugurmasīvi veidojušies morēnas nogulumiem nogulsnējoties zem ledāja, savukārt subglaciālā iegultne un kēmu terases – ledājkušanas ūdeņu iedarbības rezultātā. Pleistocēna beigās un holocēnā nozīmīgāko lomu reljefa veidošanā ieņēma gravu erozija. Holocēnā reljefa pārveidošanās notika arī hidrogrāfiskā tīkla un upju ieleju attīstības rezultātā, kā arī, veidojoties zāļu purviem un cilvēka darbības rezultātā.
Bānūžu kalna apkārtējā teritorijā sastopamie derīgie izrakteņi ir kvartāra nogulumi, nozīmīgākie no tiem ir smilts un grants, kas iegūstami Bānūžu ezera austrumu piekrastē – kēmu terasē.
Poligona teritorijā dominē lēzeni vidējpauguri, kurus pārsvarā pārsedz morēnas sega, šī iemesla un tāpēc, ka teritorija saimnieciski aktīvi netiek izmantota, piesārņojuma risks ir neliels. Galvenie ainavu izmaiņu procesi saistīti ar lauksaimniecības zemju un mežu aizaugšanu.
Kā pieejamos un izmantojamas literatūras avotus piedāvāt iepriekšējo gadu lauka kursu pārskatus ar vērtējumiem vai pasniedzēju piebildēm par neprecizitātēm, lai gadu gaitā nepieļautu tās pašas kļūdas un būtu materiāls, kur smelties idejas. Tas varētu kalpot arī kā konsultatīvais materiāls turpmākajiem pētījumiem, kurus varētu veikt plašākus, jo būtu zināmi iepriekšējo darbu rezultāti.
Lielāku uzmanību vajadzētu pievērst arī izdales materiāla kartēm – precīzāku mērogu (šobrīd ne 1:10 000, ne 1:25 000 mēroga topogrāfiskās kartes neatbilst to patiesajam mērogam), jaunākas un aktuālākas kartes. Noderīgi būtu arī tas, ka poligona topogrāfiskajās kartēs būtu redzama arī neliela teritorijas daļa ārpus poligona robežām.
Iespējams varētu arī pamainīt lauka kursa norises vietu, līdzīgi kā tas tika izdarīts ar Zemes zinātņu lauka kursu. Tas dažādotu pētāmas teritorijas un arī pasniedzējiem būtu lielāka ieinteresētība lauka mērījumos un teritorijas nepārzinātu tik labi.
Noderīgi būtu arī palielināt lauka kursa norises laiku pieliekot klāt vēl kādu dienu vai arī samazināt rakstisko darbu apjomu, ko aizstāt ar vairākiem dažādiem praktiskiem lauku darbiem, kas būtu saistošāki un interesantāki.
…
