13. Secinājumi par bērna runas un valodas attīstību veseluma skatījumā.
Meitenei ļoti patika, ka viņu apciemoju mājās. Izrādīja interesi par līdz paņemtajiem materiāliem. Teikumus veidoja plašus un pastāstīja pat sīkākās detaļas, kas bija redzamas attēlos. Acu kontaktu bija viegli noturēt jo, kad stāstīja sēdēja man pretī un skatījās acīs. Uz jautājumiem atbild, bet pati arī daudz ko stāsta. Stāsta arī par to, kas tajā acumirklī ienāk galvā un skatoties attēlus atceras ka iepriekš pati tā ir darījusi vai mamma, vai tētis, vai māsa. Atbildes ir konkrētas, bet prot arī aizrunāties pavisam par kaut ko citu. Valoda, sarunvaloda, vārdu krājums un vārdšķiru izmantošana ir šim vecumposmam atbilstoša. Pie skaņu izrunas uzdevuma mēdza izlaist dažos vārdos [r] skaņu, bet tas tikai dažos vārdos, ja pacentās [r] skaņu var izrunāt ļoti labi.
Man kā pirmsskolas izglītības skolotājai šāda veida bērna izzināšana ir ļoti noderīga, jo caur šiem paņēmieniem varu izzināt bērnu un saprast pie kā vairāk ir jāpiestrādā un kas ir jau apgūts labi. Skolotājam par bērna runas problēmām ir jāzina, lai par to varētu pastāstīt vecākiem, kas bērnam arī varētu palīdzēt, protams, iesaistoties logopēdam.
Piemēram, pirmsskolas izglītības skolotājs un vecāki var bērnam veltīt īpašu uzmanību runas attīstībai, ka arī visiem pārējiem psihiskiem procesiem, jo mācīšanās process sākas ar informācijas uztveršanu un iegaumēšanu. …