Secinājumi
Kristeram ir pilni pieci gadi. Viņš ir ļoti straujš, kustīgs zēns, bieži iekuļas dažādos kautiņos. Kontaktā ar vienaudžiem uzvedas ļoti bravūrīgi, bet ar skolotāju ir mierīgs un vienkāršs. Kristers aug šķirtā ģimenē. Pārsvarā viņš dzīvo pie mammas un viņas jaunā drauga, bet dažas dienas nedēļā pavada pie tēva. Sadzīves apstākļi abiem vecākiem ir ļoti atšķirīgi-tēvs dzer un izmanto dūru spēku. Pēc dzīvošanas pie tēva Kristers dārziņā ir ļoti agresīvs. Mamma ir ļoti inteliģenta, ar augstāko izglītību, vienmēr interesējas par dēla dienas gaitām. Kristers ir jaunākais bērns ģimenē, ir 10 gadīga māsa. Pirmsskolu apmeklē no 3 gadu vecuma. Sākumā bija ļoti noslēgts, ļoti agresīvs, neļāvās sarunām un samīļošanai. Nostabilizējoties situācijai grupā (beidza mainīties skolotājas), pierada pie noteikumiem un kļuva atvērtāks. Apmeklē logopēdu kopš 4 gadu vecuma. Gada laikā novērstas problēmas ar skaņas r, l neizrunāšanu, viņš arī vairs nešļupst. Tomēr brīvajā runā un, ja pavēro Kristeru dienas gaitā, novērojams, ka viņam bieži ir atvērta mute, runājot steidzas un novērojama siekalošanās, stāstot var kropļot skaņas –s, -z, -c. Kad veicām uzdevumus individuāli, Kristers koncentrējās un šādas problēmas nebija novērojamas. Tomēr viņam jāturpina apmeklēt logopēda nodarbības, lai novērstu starpzobu sigmatismu.
Kristers labi izrunā patskaņus, divskaņus. Nelielas grūtības bija saklausīt patskani -a- vārdos, šeit viņš nosauca arī vārdus, kuros šīs skaņas nebija. Iespējams, ka viņš kļūdījās, jo bija izklaidīgs. Tāpat nelielas grūtības sagādāja līdzskaņu diferencēšana vārda sākumā-dažos vārdos jauca -b- ar -p- un -c- ar -s-. Savukārt izrunājot vārdus, visas skaņas tika izrunātas pareizi. Saklausot pirmo skaņu, kad izrunāju nelielus teikumus, Kristers gandrīz visas skaņas noteica pareizi, skaņu -ē- noteica kā -e-. Ilgi domāja par skaņu -g- un -v-. Devu vairākus teikumus, lai pārliecinātos, ka kļūdas neparādās tikai noguruma dēļ. Zilbes atkārtoja pareizi, bet nomainīja skaņu -k- uz -g- un vienā zilbē skaņu -t- uz -d-. Secinu, ka pārslēgšanās no vienas artikulācijas uz otru īpašas grūtības nesagādā, tikai jāvingrinās ar skaņām –k, g, t, d. Daudzzilbīgie vārdi problēmas nesagādāja- Kristers visus vārdus atkārtoja precīzi.
Kristers māk nosaukt lietvārdus, zina vispārinošos vārdus, bet ilgi domā, pirms pasaka. Māk pielietot īpašības vārdus-krāsas, lielumus, runā izmanto arī kārtas skaitļu apzīmējumus. Māk nosaukt objektu apzīmējošo darbības vārdu, bet šajā uzdevuma nemācēja pateikt, ka cūka rukšķ un par vardi teica, ka kvakšķina, nevis lec. Kristers savā runā izmanto prievārdus un priedēkļus, zina to nozīmi.
…
