Mūrēšanas darbus sākām ar javas sagatavošanu. Javas izgatavošanai izmantojām mūsu pašu Brocēnu (CEM || B-T 32,5R) Portlandcementu, Saulkalnes dolomīta kaļķus, granti un ūdeni. Attiecība : 1 – 2,5 – 6. Kaļķis šajā gadījumā veicināja cietēšanu. Izmantoju 100L maisītāju. Sākumā ielēju ūdeni, tad cementu ar kaļķi, lai viss samaisās, tad pamazām liku klāt granti. Pieregulēju ūdens daudzumu, lai javas masa sasniegtu bieza krējuma biezumu.
Tālāk, lai mūrēšana varētu sākties, bija jānosprauž stūri. Stūros uz pamatiem ar ķelli uzklāju javas kārtu, virsū liekot (šoreiz) gāzbetona bloku (25 – 30 – 60). Ar kaprona striķi izmantoju, tā saucamo, Krusta paņēmienu, lai iegūtu taisnus leņķus. Tad no stūra uz stūri novilkām kaprona šņori, lai būtu pēc kā vadīties šīs kārtas turpmākajā mūrēšanā. Kaprona šņori nostiprināju ar parastām nagliņām (7cm), kuras iedzinu bloka augšējajā ārmalas stūrī.
Kad stūri bija nosprausti, sāku mūrēt gāzbetona sienu. Darbā izmantoju 120cm garu līmeņrādi, leņķi, ķelli, javas kasti un labu garastāvokli.
Sākot no viena stūra, uzklāju uz pamata ~2cm biezu javas kārtu, atstājot vidū brīvu laukumu. Tas domāts, lai javai būtu kur uzplūst līmeņošanas rezultātā. Nākamais mans solis bija bloka novietošana uz pamata, kur biju uzklājis javu. Ar ķelles otru galu piesitu bloku stūros, lai bloks ieņemtu manis apmierināto vietu un stāvokli. Šuvju vietās ar ķelli iemetu javu, noņēmu pārpalikušo javu no bloka. Tad uzklāju nākamajam blokam paredzētu javu, uzliku bloku, atkal nolīmeņoju ar līmeņrādi, kā arī vadoties pēc kaprona striķa, lēnām un ar centību nomūrēju vienu rindu.
Nākamā kārtā atkal nospraudu stūrus ar kaprona šņori, tik šoreiz bloku liku (kā arī tas paredzēts un mehāniski ir pareizi) tā, lai tas sienās ar jau esošajiem blokiem.…
