Iekšzemes kopprodukts, inflācija, bezdarbs, valsts parāds un citi makroekonomiskie rādītāji

Skatoties dieagrammu (sk. 4.3. Tabulu) mēs varam secināt, ka arī šie rādītāji abām valstīm ir ļoti līdzīgi, taču šeit ir skaidri redzams, ka šeit nav tā, ka Lietuva visu laiku ir labākā stāvoklī nekā Latvija. No 2004. gada līdz pat 2006. gadam IKP līmenis Latvijā ir bijis augstāks nekā Lietuvai. Taču ļoti straujš IKP kritums bija 2009. gadā kad gandrīz visā pasaulē aktīva bija krīze. Bet jau 2010. gadā veiksmīgi abas valstis jau bija nedaudz atguvušās no ši smagā IKP krituma.

No 2002. gada līdz 2007. gadam budžeta deficīts abām valstīm ir bijis neliels, kas ir pozitīvi, taču kā diagramā (sk. 4.4. Tabula) var redzēt tas viss sāka mainīties jau 2008. gadā, kad šie skaitļi jau bija bēdīgāki, bet pašu kulmināciju tie sasniedza 2009. gadā, kad pasaulē bija krīze un valstis cīnijās par izdzīvošanu. Sekojot lielajam budžeta deficīta augumam, ar katru nākošo gadu budžeta deficīts abām valstīm ir samazinājies. Un kā pēc pēdējiem datiem var redzēt 2012. gadā Latvija budžeta deficīts ir ievērojami mazāks nekā Lietuvai.
Budžeta deficīts es domāju, ka ar katru gadu abām valstīm varētu samazināties, ja nu vien valstī nenotiks kādi ekonomiski kritumi, jo redzot tabulas (sk. 4.4. Tabula) datus var secināt, ka ar katru gadu budžeta deficīts samazinās.

Importa rādītāji Latvijai un Lietuvai visus šos gadus ir bijuši ļoti vienlīdzīgi (sk. 4.1. attēls. Latvijas, Lietuvas imports). Lietuvai iespējams šie rādītāji ir vairāk mēreni, taču Latvijai tie ir nedaudz haotiskāki. Tad imoprts strauji aug, tad atkal krīt. Kopš 2002. gada abām valstīm iporta rādītāji, nelīdzeni, taču ir auguši līdz 2008. gada vidm, kad atkal ietekmējoties no pasaulē valdošās krīzes, imports abās valstīs ir krasi krities 2009. gadā. Līdz 2010. gadam imorts turējās zemā līmenī, taču sākot no 2010. importa līmenis sāka pamazām augt abās valstīs.
…