Kvalifikācijas prakse sākumskolā

Savas pedagoģiskās darbības kompetence

„Ārstam ir atļauts brīnumainā kārtā ielaist pasaulē dzīvību.
Man ir atļauts redzēt, ka katru dienu dzīve atdzimst ar jauniem jautājumiem, idejām, draudzību.
Arhitekts zina – ja viņš būvēs rūpīgi, celtne stāvēs gadsimtiem ilgi.
Skolotājs zina – ja viņš būvēs ar mīlestību un patiesību, uzceltais pastāvēs mūžīgi.
Es esmu kareivis, kurš cīnās ar negāciju, aizspriedumiem, šaubām, apātiju. Bet man ir ideāli sabiedrotie: Zinātkāre, Individualitāte, Radošās spējas, Prāts, Ticība, Mīlestība.
Par spīti tabulām, formulām, vārdiem man patiesībā nekas nav jāmāca, jo maniem skolēniem jāmācās tikai izprast pašiem sevi, un es zinu, ka cilvēkam var iedot visu pasauli, ļaujot saprast, kas viņš ir...
ES ESMU SKOLOTĀJS...”
Dž. V. Šleters


Aprakstot savu skolotājas kompetneci man ir jādomā par dažādu lomu pieņemšanu, lai es kļūtu par sadarbības partneri. Šīs lomas ir : darba vadītājs, gids, eksperts, padomdevējs, konsultants, palīgs, domubiedrs, iniciators, virzītājs utt.
Vēlos nedaudz pakomentēt galvenās skolotājai nepieciešamās īpašības un prasmes, kuras ir nepieciešamas skolotājam. Tās ir šādas īpašības:
1.Komunikabilitāte – šī īpašība, manuprāt, man piemīt, bet samērā maz, jo esmu diezgan kautrīga. Man pat liekas, ka brīžiem man ir bail no skolēniem un viņi to jūt un līdz ar to cenšas uzkāpt man uz „galvas”. Lai gan es spēju komunikicēties ar bērniem, tomēr man vēl zināma robeža ir jāpārvar, lai šī komunikicēšanās būtu brīva un pilnīga.…