Attēlā Nr. 6 ir uzskatāmi parādīts migrācijas saldo salīdzinājums starp visiem Latvijas iedzīvotājiem un lietuviešiem. Ja rādītājus skatās visiem Latvijas iedzīvotājiem, tad tā tendence līdz 2003. gadam ir samazināties, taču sākot ar 2004. gadu viļņveidīgi pieaugt (atkarīgs no ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem valstī). Vislielākā migrācijas saldo amplitūda ir bijusi 1995. gadā, kad Latvijā visticamāk iebrauca iedzīvotāji no Austrumu bloka valstīm un atgriezās no bēgļu gaitām, un izbrauca liels skaits Latvijas iedzīvotāju uz citām valstīm, kas nebija tik viegli iespējams atrodoties Padomju Savienības sastāvā. Vismazākā amplitūda starp visiem iebraukušajiem un izbraukušajiem ir laika posmā no 2002. līdz 2005. gadam, kad daudzi gaidīja, kāds devums būs Eiropas Savienībai, kā galvenajai noteikumu diktētājai mūsu valstī.
Migrācijas saldo rādītāji lietuviešiem Latvijā parāda samērā atšķirīgus rezultātus. 1995. gada migrācijas saldo lietuviešiem Latvijā ir negatīvs, jo daudzi atgriezās savā valstī, vai devās kur citur individuālu iemeslu vadīti. Tāpat tas ir negatīvs no 2000. līdz 2002. gadam, savukārt, sākot ar 2003. gadu iebraukušo lietuviešu skaits Latvijā ir audzis. 2009. gadā, saistībā ar ekonomiskās krīzes iestāšanos, migrācijas saldo ir negatīvs.
Kopējo izmaiņu koeficients gan lietuviešiem Latvijā, gan visiem Latvijas iedzīvotājiem ir līdzīgs. Iedzīvotāju skaits laika posmā no 1995. līdz 2009. gadam ir sarucis par 239 286, kas sastāda -9.6%. No visiem Latvijā esošajiem lietuviešiem, to kopējais skaits ir sarucis par 3015 iedzīvotājiem, kas savukārt sastāda -9.02%. Jāsecina, ka gan lietuviešu skaits Latvijā, gan visu Latvijā dzīvojošo cilvēku skaits gadu laikā dažādu faktoru ietekmē sarūk.
…
