Lauka kursa atskaite augsnes zinātnē

SECINĀJUMI
1. Analizējot augšņu apakštipu izvietojumu pēc noteiktajiem atsegumiem un citu brigāžu pārstāvju informācijas, tika novērots, ka Lodesmuižas apkārtnē sastopama plaša augšņu apakštipu daudzveidība. Tas skaidrojams ar teritorijas mainīgo reljefu, hidroloģisko sistēmu, kā arī ar augšņu tagadējo un agrāko izmantošanas veidu.
2. Pauguru virsotnēs parasti veidojas erodētas augsnes, kas ir bijušas pakļautas ūdens iedarbībai un cilvēka saimnieciskajai darbībai, kā rezultāta augsnēm nav vairs organisko vielu slānis vai arī tas ir ļoti plāns. No reljefa virsotnes augsnei noskalojoties uz pauguru piekāji veidojas koluviālās augsnes, kur virsējo horizontus veido virsotņu erodētais materiāls. Tā kā organiskais slānis ir noskalots gandrīz pilnībā no reljefa virsotnes tas uzkrājas un ir biezāks reljefa nogāzē. Pie pauguru ieplakām palielinās augnses mitruma režīms, kā rezultātā var novērot glejošanās procesus.
3. Automorfās augsnes sastopamas reljefa pacēlumos, pushidromorfās visbiežāk sastopamas reljefa nogāzē vai piekājē, kur paaugstināti mitruma apstākļi ir īslaicīgi, savukārt hidromorfās augsnes visbiežāk sastopamas reljefa pakājē, jo tur bieži ir paaugstināti mitruma apstākļi, kā arī mitrumam nav kur aizplūst.
4. 7. poligonā augšņu apakštipu lielā mērā nosaka reljefs, jo uzskatāmi atkarībā no reljefa mainās augsnes apakštips.
5. Visefektīvākā rīcība 7.poligona apkārtnē ir saglabāt pašreizējo situāciju, jo, izmainoties mitruma režīmam, bioloģiskajai vielu apritei izraisītu turpmāku augsnes degradāciju.

…