Pārskats par lauka kursu. Zemes zinātnes

Vidzemes centrālās augstienes reljefs rajona robežās ir izteikti paugurains. Lauka kursa laikā tika apskatītas dažādas reljefa formas, tādas kā pirmmasīvu pauguri - Ievkalns (237 m v.j.l.) un Brežģa kalns (255 m.v.j.l.). Hipsometrsiki zemākā augstumā atrodami arī morēnu pauguri un arī dauguļi. Starp šīm reljefa formām iespējamas arī tādas, kā kēmi un kēmu terases, kuras bija sastopamas Augšgaujas pazeminājumā un Bānūža ezera apkaimē, kas stiepās vairāku kilometru garumā. Mežoles paugurainē starp morēnu pauguriem izplatīti glaciolimniskie platoveida pauguri – zvonci ar māla pārsegu, kas norāda, ka šī Vidzemes augstienes daļa pirmā atbrīvojusies no ledāja segas, taču šādas reljefa formas sīkāk netika apskatītas prakses laikā (Bluķe, 2009). Nelielā teritorijā rajonā iestiepjas arī Burtnieku līdzenuma dienvidu daļa. Gaujas Senielejai raksturīgi stāvu nogāžu, sengravu, palikšņu un virspalu terašu reljefi. Tā, kā atšķirīgs dabas apvidus ietver Gaujas upes ieleju un tās pieteku – Raunas, Strīķupes, Amatas, Līgatnes, Braslas ieleju lejasdaļas, kā arī šauru pieguļošo reljefa joslu abos Gaujas krastos. Senleja 2-5 km platumā šķērso visu rajona teritoriju. Gultnei ir raksturīgi daudzi izteikti līkumi – meandri. Cēsu rajonā atrodas lielākā daļa Gaujas Nacionālā parka teritorijas (http://www.cesurajons.lv/?id=10&x=1, skat. 19.06.09).
Reljefa formas tiek iedalītas:
negatīvajās
pozitīvajās
Pie pozītīvām reljefa formām pieskaita pirmmasīvus, morēnu paugurus, zvoncus, dauguļus, kēmus. Negatīvās reljefa formas ir gravas, upju gultnes, subglaciālās vagas. …