Pirmais laboratorijas darbs bioģeogrāfijā

Izmantojot šos aprēķinus dabā ir iespējams noteikt praktiskas lietas, piemēram, to kādas sugas atrodas noteiktā apgabalā, var izmantot, lai noteiktu alfa, beta un gamma daudzveidību, lauksaimniecībā var izmantot, lai izpētītu, kādas vielas labāk lietot, lai augtu mieži, un neaugtu nezāles. Praktiski tas var tikt izmantots, lai atklātu jaunas sugas, lai noteiktu, kas dominē ekosistēmā kopumā. Ir svarīgi saglabāt sugu daudzveidību, jo katra no sugām iesaistās ķēdē, un tas ir ērts veids, ko var lietot gandrīz jebkur, lai kontrolētu vai kādas sugas nav palicis mazāk un savukārt kāda suga dominē pār citām.
Metodei ir arī savas nepilnības, ar ko saskāros es pati – nav iespējams pilnībā interpretēt rezultātus, jo nav nepieciešamo zināšanu par attiecīgo augu sabiedrību. Veicot lielākus pētījumus, problēmas sagādā tas, kādā veidā ir sistematizētas sugas, jo sistemātikai jābūt vienotai. Ir arī citas, jau iepriekš minētas problēmas, piemēram, tas ka salīdzināšanu var veikt vienas veģetācijas tipa ietvaros, kas nozīmē to, ka es nevaru salīdzināt tīruma nezāļu sabiedrību ar kādu citu sabiedrību un iegūt objektīvus datus. Salīdzināšanu nevar veikt arī starp dažādām ekosistēmām, kas nozīmē to, ka nav iespējams ar kvalitatīviem rādītājiem salīdzināt mežu un purvu. Manuprāt, problēmas lauka darbos var sagādāt arī neprecizitāte mērījumos, neobjektivitāte un sugu nepareiza noteikšana.
…