Pamatojoties uz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāna norīkojumu tiku norīkots pirmsdiploma praksē Tiesībsarga birojā. Prakse norisinājās divas nedēļas – no 2007.gada 5.martam līdz 2007.gada 16.martam. Tiesībsarga birojā mana prakses vadītāja bija Diskriminācijas novēršanas departamenta vadītāja Līga Biksiniece, bet prakses 1.nedēļā, kad Līga Biksiniece bija komendējumā, praksi vadīja Pilsonisko un politisko tiesību departamenta vadītāja Anita Kovaļevska.
Prakses laikā veicu šādus uzdevumus:
iepazinos ar Tiesībsarga biroja darbību reglamentējošajiem ārējiem un iekšējiem tiesību aktiem, biroja funkcijām un uzdevumiem;
iepazinos ar Tiesībsarga biroja struktūru, darba organizāciju un personāla vadību;
iepazinos ar Tiesībsarga birojā ienākošo lietu kategorijām, atbilžu, ieteikumu, pieprasījumu un citu tiesībsarga funkcijās ietilpstošo dokumentu sagatavošanas kārtību;
veicu prakses individuālo uzdevumu, iepazīstoties ar lietām, kas saistītas ar Satversmes 103.pantā garantēto pulcēšanās tiesību realizācijas problemātiku. Ņemot vērā ciešo saistību, izpētīju arī lietas, kas saistītas ar Satversmes 100.pantā garantētās vārda brīvības realizācijas problēmām;
iepazinos ar Tiesībsarga biroja priekšteča – Valsts cilvēktiesību biroja – iepriekšējo gadu darbības statistiku un veiktajiem pētījumiem;
iepazinos un pārrunāju ar prakses vadītāju vairākas nesen ienākušās lietas, kurās piedāvāju savu skatījumu par pieņemamāko risinājumu, kā arī sagatavoju atbilžu projektus, kuri pēc tam tika arī izmantoti, sagatavojot attiecīgos dokumentus;
Īss prakses uzdevumu raksturojums:
1. lieta. Šajā lietā telekompānija LNT ziņu sižetā par kādu krāpnieku bija izmantojusi fotogrāfijā, kurā redzams šis krāpnieks kopā ar sūdzības iesniedzēju un viņa dēlu, tādējādi iespējami bija pārkāptas sūdzības iesniedzēja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību (konkrētāk – tiesības uz attēlu). Papildus iepazinies ar Valsts cilvēktiesību biroja 2005.gadā veikto pētījumu „Personas tiesības uz savu attēlu”, atbildes projektā norādīju, ka sūdzības iesniedzējam ir tiesības vērsties tiesā pret LNT ar civilprasību, kā arī norādīju uz tiesā potenciāli izmantojamiem argumentiem, no kuriem galvenais bija tas, ka raidījuma veidotāju rīcībā bija vairākas krāpnieka fotogrāfijas, tāpēc nebija nepieciešams parādīt arī fotogrāfiju ar sūdzības iesniedzēju un viņa dēlu, kas skatītājiem varētu radīt nepatiesas asociācijas, ka viņi varētu būt kaut kā saistīti ar šo krāpšanas gadījumu. Sīkāk ar šiem argumentiem var iepazīties prakses atskaitei pievienotajā atbildes projektā.…
