• kā izpaudās jūsu un bērnu tiešā un netiešā sadarbība (aprakstiet 3 situācijas, to rašanās cēloņus un risinājumus);
1) Katru rītu lielu uzmanību pievērsu tieši rīta cēlienam, sasveicinājos ar katru bērnu individuāli, vēlāk organizēju rīta apli un kopīgu rotaļu, lai veicinātu saskarsmi. Šādas darbības nodrošināja bērnu interesi un uzticību, bērni labprāt sadarbojas, ja uzticas pieaugušajam.
2) Bērniem, ļauju iepazīt viņu emocijas. Piemēram, ja bērns ir dusmīgs, necenšos viņu nekavējoties uzjautrināt un izdabāt viņa vēlmēm, bet skaidroju: “Tu esi dusmīgs, tu drīksti dusmoties, nedari pāri citiem, varbūt vēlies pabūt viens mājiņā? Tad piedāvāju bērnam iet vienam pasēdēt rotaļu teltī. Tā nav izteikti izolējoša vide, bet tomēr bērns ir nostāk no parējiem grupas bērniem un tā var tikt galā ar savām emocijām ātrāk un veiksmīgāk.
3) Ikdienā ar bērniem izmantoju paņēmienu, kā pārliecināt bērnu par saviem ieteikumiem. Varbūt vecākiem, kas pāraprūpē savus bērnus, tas var šķist mazliet nežēlīgi un nepareizi, bet esmu pārliecinājusies par savas darbības lietderīgumu atkal un atkal. Piemēram, situācijās, kad bērns nevēlas apģērbties, lai dototos ārā. Nevēlas uzvilkt cimdus, es parūpējos par to, lai cimdi būtu līdzi kabatās un ļauju bērnam iet ārā bez cimdiem. Tad kad bērns ir ārā sajutis, ka sāk salt rokas, pats lūdz, lai palīdzu viņam uzvilkt cimdus. Bērni mācās praktiski. Viņi 2 gadu vecumā bieži vēl nav gatavi ieklausīties garos pieaugušā monologos par apģērba funkcionalitāti, par riska draudiem, nosalšanu, saaukstēšanos utt. Bērni mācās praktsiki, gūstot reālu pieredzi, pārbaudot visu “uz savas ādas”. Varbūt absurdi, bet manā grupā bērns ir gājis arā ar cimdiem arī 30 grādu vasaras karstumā, jo tā vēlējies, pastaigas laikā bērns sūdzas, ka karsti, ieteicu novilkt cimdus, un tad bērns pats atviegloti secina, ka vasarā cimdi tomēr nav labākā izvēle.
…
