Secinājumi un priekšlikumi
1. VNĪ pēc pakļautības atrodas Ministru kabineta pakļautībā un Finanšu ministrija ir to valsts kapitāla daļu turētāja. VNĪ būtībā ir unikāls valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājs, kas faktiski sagatavo viedokli par nozares normatīvajiem aktiem valsts pārvaldē, tādējādi VNĪ ir iespēja pastarpināti grozīt un pilnveidot normatīvos aktus savā jomā. Līdz ar to VAS Valsts nekustamie īpašumi ir izteikta iespēja maksimāli uzlabot savu darbību un attīstīt pēc jaunākajām tendencēm.
2. Process, lai iegūtu valstij piederošu nekustamo īpašumu savā īpašumā ir diezgan komplicēts, bet skaidri noregulēts. VNĪ ir publicējis plaša veida informāciju, lai potenciālie pircēji, izsoļu dalībnieki, iepirkumu dalībnieki būtu skaidri informēti. Autores prāt būtu vērtīgi publicēt arī biežākos atsavinājuma atteikuma iemeslus, lai pircēji bez juridiskām zināšanām var novērst iespējamos atsavināšanas atteikuma riskus.
3. VNĪ darbībā tiek izmantoti abi termini – īpašnieks un tiesiskais valdītājs. Atsavināšanas darījumu ietvaros tiek izmantots būtībā tikai termins īpašnieks un terminam tiesiskais valdītājs pielietojums ir ļoti rets. Toties gadījumos, ja persona nomā zemesgabalu no VNĪ, bet nomnieka ēku īpašuma tiesības nav ierakstītas zemesgrāmatā, nomnieku var dēvēt arī par ēku tiesisko valdītāju. Bieži vien tiek rūpīgi izvērtēts vai konkrētajā darījuma ietvaros personai piemīt visas tiesiskā valdītāja īpašības un vai tas par tādu atzīstams.
4. Civillikums diezgan skaidri regulē atsavinātāja atbildības saturu, bet būtu nepieciešams papildināt 1603.pantu ar papildus iespējamajiem atbildību noņemošajiem apstākļiem, kas praksē tiek realizēti.
…
