Pārspriedums
Mana pieredze stundu vērošanā – ko es sagaidīju un ko es redzēju
Ceļš skolotāja profesijā ir ļoti sarežģīts, izaicinošs, kā arī pilns ar asiem pagriezieniem un uzkalniem. Kaut gan šis neparastais ceļojums izraisa tikai lielāku interesi un vēlmi to pabeigt, ja tu patiešām zini savu mērķi un esi pārliecināts, ka gribi to sasniegt. Manas nākotnes profesijas izvēle bija izdarīta jau bērnībā. Man patika spēlēt "skolu" ar lellēm, pēc tam ar draugiem, iedomājoties, ka es mācu citus un palīdzu. Kad es aizgāju uz skolu, es sāku saprast, kuriem no maniem skolotājiem es gribētu būt līdzīga un kuriem - nē. Pirmais skolotājs ir vissvarīgākā persona, kas vienmēr palīdzēs pārvarēt grūtības. Es arī gribu kļūst par tādu - pirmo un vissvarīgāko skolotāju. Es centīšos darīt visu, lai bērni gūtu prieku, kad viņi satiekas ar mani un sajūt siltumu un ērtumu mūsu klasē. Kaut gan līdz tam brīdim man vēl ir ļoti garš ceļš.
Lai to sasniegtu, es uzskatu, ka viens no vislabākajiem paņēmieniem ir citu skolotāju stundu vērošana. Mācību stundas novērošana ir nopietns uzdevumus, kurš prasa pacietību un uzmanību. Patīkami ir piedalīties to skolotāju stundās, kuri savā darbā izmanto kādas jaunas darba formas, cenšas izmantot dažādus paņēmienus, kuru stundās skolēniem ir interesanti. Šādās stundās ir interesanti arī man. Tad gūstu pati sev jaunas ierosmes topošajā darbā un varu citiem kolēģiem ierosināt iepazīties ar šī kolēģa pieredzi. Pēc stundas skolotāji vēl papildināja manis redzēto ar saviem komentāriem par to, kā izdevās plānotais un kādas ir ieceres turpmākajā darbā.
Runājot par iedvesmojošiem skolotājiem, nesen man paveicās satikt savu vidusskolas skolotāju, kura mums pasniedza angļu valodu. Viņa bija ļoti priecīga, ka es esmu izvēlējusies šo profesiju, bet pabrīdināja, ka tā nav visvieglākā un jābūt gatavai visam. Pēc manas skolotājas domām, mūsu jomā ir vieta tikai tiem cilvēkiem, kuri patiešām zina, kas ir mīlestība un prot mīlēt. „Es domāju, ka tā ir mīlestība, kas nosaka manas specialitātes kvalitāti: pirmkārt, mīlestība pret bērniem - bez tās nav iespējams kļūt par skolotāju. Mīlestība pret dzīvi - šodien skolā nav optimisma, tāpēc izdzīvot ir grūti, bet jāprot atrast gaišus brīžus arī mūsu darbā. Mīlestība pret darbu, jo skolotāja profesija ietver ikdienas grūtības. Un man tas patīk, man patīk būt vajadzīgai. Tāpēc es strādāju skolā, un blakus man ir mani kolēģi, talantīgi cilvēki, gandrīz burvji, katrs ir personība.” – Saka mana skolotāja, un viņas vārdi joprojām ir saglabājušies manā galvā.
…
