Secinājumi
Pēc prakses novērojumiem es secināju, ka bērni savā starpā ir draudzīgi, bet bija novērojams, ka ir daži bērni, kas sadalās pa grupām draudzības ziņā. Bija trīs meitenes, kuras savā starpā draudzējās vairāk nekā ar pārējiem bērniem, tāpat arī bija zēnu vidū. Nekādas lielas domstarpības citu bērnu vidū es nemanīju. Pret savu vienaudzi izturas tā kā gribētu, lai izturas pret viņu pašu. Bija arī gadījumi, kad bērni vēlējās pastāvēt par sevi, šajā situācijā nāca palīdzēt audzinātājas ar izskaidrojumiem un paskaidrojumiem. Savstarpēja līdzjūtība vairāk bija pamanāma meiteņu starpā. Prakses laikā šad tad varēja novērot, kā bērni savstarpēji palīdz viens otram, ja kaut kas neizdevās, bet visā visumā katrs gribēja būt Es pats.
Grūti bija novērtēt vai grupiņā bija kādi atstumtie bērni. 4.grupu apmeklē viens 5.gadīgs puisītis. Viņa domāšanas attīstība ir mazliet atpalikusi no pārējiem bērniem. Ja nodarbību laikā ir iedoti uzdevumi, tad šim puisītim arī tika doti uzdevumi, bet mazliet vieglāki. Malā bērnam neļāva sēdēt bez darbības. Audzinātāja viņam iedeva arī uzdevumus, bet mazliet vieglākus, tādus, kas atbilst viņa attīstības līmenim. Biju gandarīta par to, ka ļāva man padarboties ar šo bērnu individuāli. Visi bērni ir atsaucīgi, bet ļoti dažādi un katram ir vajadzīga individuāla pieeja, lai mēģinātu saprasties savu vienaudžu un audzinātājas starpā. Taču bija arī brīži, kad bērni nemācēja tā īsti sadarboties un savā starpā sadalīt kādu mantu vai arī vienoties par kāda uzdevuma veikšanu. Nācās audzinātājai pielietot stingrāku balsi. Bet domāju, ka bez stingras balss dārziņā neiztikt.
…