SECINĀJUMI
Prakses laikā man bija iespēja izpētīt tiesību normu praktisko pielietojumu ikdienas situācijās, kā arī uzlabot iemaņas risināt juridiska rakstura problēmas, jo praktiskajā darbā radušies kāzusi atšķiras no studiju procesa laikā apgūtajiem.
Prakses laikā ar prakses vadītāju pārrunājām strīdīgākos jautājumus prokuratūras darbībā, un man izdevās secināt sekojošu:
• Ka es varēju secināt, Rīgas pilsētas rajona prokuratūras prokuroriem ir ļoti liela slodze, līdz ar ko viņiem ļoti grūti pildīt visus savus pienākumus. Tā piemēram var sanākt, ka viena un tā pašā dienā, vienā stundā prokuroram ir jābūt uz divām tiesas sēdēm, kas fiziski nav iespējams. Šādos gadījumos, lieta tiek nodota citam prokuroram valsts apsūdzības uzturēšanai (kas ir apliecināms ar orderi, kuru izsniedz virsprokurors), kas savukārt noved pie tādiem apstākļiem, ka prokurors nevar pilnībā uzturēt apsūdzību, jo viņš nav pietiekami iepazīstināts ar krimināllietas niansēm. Šo problēmu var ļoti viegli atrisināt, pieņemot darbā vairāk cilvēku (taču maza finansējuma dēļ, tagad prokuratūras nevar palielināt štatu).
• Par būtisku trūkumu es uzskatu arī to, ka praksē pēc tam, kad lieta ir nonākusi prokuratūrā, prokuroram bieži vien vēl ir jādod dažādi uzdevumi policijai, lai tā savāktu pietiekamus pierādījumus valsts apsūdzības uzturēšanai. Tādējādi laiks no lietas nonākšanas prokuratūrā līdz apsūdzības raksta tapšanai bieži vien ir daudz ilgāks, nekā tam vajadzētu būt.
• Grūtības rodas arī tāpēc, ka prokuratūrās pieņem (piemēram sūdzības) gan valsts valodā, gan svešvalodā, savukārt, ja sūdzība tiek iesniegta svešvalodā, tad tās izskatīšanas termiņš sāk tecēt nevis no saņemšanas brīža, bet gan no sūdzības pārtulkošanas brīža, (tā kā tulku skaits prokuratūrās arī ir ierobežots), rodas procesuāla vilcināšana.
• Pastāv arī soda izpildīšanas un piemērošanas problēmas. Piespiedu darbs, ka es varēju secināt, pašlaik ir viena no reālākajām (un ja var tā teikt populārākajām) sodu alternatīvām, ja ir izdarīts kriminālpārkāpums, vai mazāk smags noziegums. Taču prakse sastopos ar tādu gadījumu, kad visefektīvākais sods varētu būt piespiedu darbs, taču apsūdzētajam vajadzēja taisīt plāna operāciju un prokurors un tiesnesis domā, ka piespiedu darbs nevar tikt piemērots, jo persona kādu laiku būs darbnespējīga. Taču, kā risinājumu šai problēmai, varu piedāvāt to sodu sadalīt divās daļās, tā piemēram, apsūdzētais var atstrādāt kādu daļu no šī soda pirms operācijas, un atlikušas stundas – pēc, taču problēma slēpjas apstāklī, ka Kriminālprocesa likums neparedz piespiedu darba izpildes atlikšanu. Šādas normas ieviešana uzlabotu situāciju šādā veida lietās.
• Problēma rodas arī aizstāvības nodrošināšanā no valsts budžeta līdzekļiem. Saskaņā ar KPL ietverto regulējumu aizstāvības nodrošināšanai kriminālprocesā ir iespējams uzaicināt tikai zvērinātus advokātus vai to palīgus. Procesa virzītāji saskaras ar problēmu, ka advokāti ir grūti pieejami vai arī tie atsakās sniegt juridisko palīdzību (lielas noslogotības dēļ), jo īpaši rajonos, kur strādā viens vai divi zvērināti advokāti, kuri nav noslēguši līgumus ar Juridiskās palīdzības administrāciju par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu. Īpaši aktuāli tas ir gadījumos, kad saskaņā ar KPL aizstāvja piedalīšanās procesuālās darbībās ir obligāta, piemēram, kad aizturēti nepilngadīgie un jāveic viņu nopratināšana.
• Būtisku problēmu saskatu arī apcietināto personu konvojēšanas procesā, jo dēļ tā, ka ir darbinieku trūkums, netiek nodrošināta savlaicīga apcietināto personu konvojēšana, tāpēc lai uzsāktu tiesas sēdi ir (dažreiz) jāgaida pāris stundas.
Mīnētas problēmas nevar nosaukt par globālām, taču ja tādas nebūtu, Latvijas tiesu sistēma varētu darboties daudz efektīvāk.
…
