Prakses atskaite prokuratūrā

Komercsabiedrību maksātnespējas procesos ne reti tiek konstatētas sabiedrības pārstāvju un valdes locekļu noziedzīgas darbības, kuru dēļ sabiedrība arī kļuvusi maksātnespējīga. Šādas noziedzīgas darbības ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, krāpšana, piesavināšanās, novešana līdz maksātnespējai, dokumentu viltošana un slēpšana, kā arī jau pēc maksātnespējas pasludināšanas no noziedzīgajām darbībām izrietošās sekas – šķēršļu likšana maksātnespējas procesā.
Lielākā daļa maksātnespējas procesos konstatēto noziedzīgo darbību sākotnēji uzraudzībā un pēc tam kriminālvajāšanā nonāk tieši Finanšu un ekonomisko noziegumu prokuratūrā. Taču, tai pat laikā, jāatzīst, ka ne visas sabiedrības pārstāvju darbības atzīstamas par noziedzīgām. Proti, tas, ka sabiedrība nonāk maksātnespējas grūtībās, ne vienmēr ir tīšu sabiedrības pārstāvju darbību rezultāts. Lai konstatētu, vai darbība atzīstama par noziedzīgu, vai tajā saskatāma sabiedrības pārstāvju vaina un cēloņsakarība, nepieciešams izmantot kriminālprocesuālos līdzekļus, kas atzīstams par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai. Kriminālprocesa likuma 370. pants nosaka, ka kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kā arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. …