Ievads
Viena no tiesību zinātņu studiju procesa sastāvdaļām ir profesionālā prakse, kuras laikā ir jānostiprina teorētiskās zināšanas, pārbaudot to praktisko pielietojumu. 3. kursa profesionālo praksi izgāju rajona prokuratūrā.
rajona prokuratūra, darbojas atbilstoši „Prokuratūras likumā” noteiktajiem uzdevumiem, funkcijām un darbības principiem, tās uzdevums ir organizēt darbību un reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.
Prakses laikā centos pielietot un pilnveidot savas mācību procesā iegūtās teorētiskās zināšanas iepazīstoties ar prokurora pienākumiem un patstāvīgi izpildot man uzticētos pienākumus. Prakses laikā iepazinos ar prokuratūras darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī prakses laikā ieguvu iemaņas juridisku dokumentu sastādīšanā, uzlaboju komunikatīvās spējas.
Prakses atskaitē atspoguļoju būtiskākās problēmas prakses vietā, nepilnības normatīvajos aktos un piedāvāju savu risinājuma variantu tām. Prakses pārskatā ir iekļauta daļa no paveiktajiem darbiem.
1. Prakses vietas vispārīgs raksturojums
Saskaņā ar 1994. gada 19. maija “Prokuratūras likumu” prokuratūra ir vienota, centralizēta triju pakāpju iestāžu sistēmas tiesu varas institūcija, ko vada ģenerālprokurors un kuras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.
Prokuratūras iestāžu darbu kontrolē ģenerālprokurors, kas atbilstoši valsts budžeta līdzekļiem nosaka arī to iekšējo struktūru un štatus.
Prokuratūra:
1) uzrauga izziņas iestāžu darbu un citu iestāžu operatīvo darbību;
2) organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu;
3) uzsāk un veic kriminālvajāšanu;
4) uztur valsts apsūdzību;
5) uzrauga sodu izpildi;
6) likumā noteiktajā kārtībā aizsargā personu un valsts tiesības un likumīgās intereses;
7) likumā noteiktajos gadījumos iesniedz prasības pieteikumu vai iesniegumu tiesā;
8) likumā noteiktajos gadījumos piedalās lietu izskatīšanā tiesā.
rajona prokuratūrā virsprokurora vadībā strādā seši prokurori un prokuroru palīgs. Tā kā šajā pašā ēkā strādā arī apgabala prokurors, guvu ieskatu arī tiesu apgabala prokuratūras prokurora darbībā.
2. Prakses laikā veiktie uzdevumi un tajos pamanīto problēmu analīze
2.1. Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana, atteikšanās uzsākt kriminālprocesu un ar to saistītās problēmas prokuratūrā.
Kriminālprocesa uzsākšanu un izbeigšanu regulē kriminālprocesa likuma 30. nodaļa. Prakses vietā iepazinos ar kriminālprocesa uzsākšanas īpatnībām prokuratūrā. Prokuratūras darbība kriminālprocesa uzsākšanā ir ierobežota. Viens no gadījumiem, kad prokuratūrā uzsāk kriminālprocesu ir, ja izmeklēšanas iestādē procesa virzītājs ir pieņēmis lēmumu par atteikšanos uzsākt procesu, bet procesa ieinteresētā persona ir iesniegusi pamatotu sūdzību par šo lēmumu. Ir gadījumi, kad process tiek uzsākts bez personas sūdzības saņemšanas, ja veicot atteikuma materiālu pārbaudi lēmums par atteikšanos uzsākt procesu ir nepamatots un nelikumīgs. Prakses laikā pārbaudot šos materiālus atklāju trīs nepamatotus izmeklētāja pieņemtos lēmumus, ar kuriem ir atteikts uzsākt kriminālprocesu. Vienā no iepriekšminētajiem lēmumiem izmeklētājs bija nepareizi kvalificējis pabeigtu zādzību ar iekļūšanu, ka zādzības nelielā apmērā mēģinājumu, par kuru kriminālatbildība saskaņā ar KL 10. p. 2. d. nedraud. Šī nodarījuma būtība ir sekojoša: „Personas V. I. un V. R. iepriekš vienojoties no uzņēmuma teritorijas, sagriežot sētu nozog metāla plāksnes atgriezumu Ls 85,- vērtībā. Mēģina šo nozagto plāksni aizgādāt uz metāllūžņu pieņemšanas punktu, taču pie šī punkta abus aiztur uzņēmuma vadības pārstāvis. Plāksne tiek atvesta atpakaļ uz uzņēmuma teritoriju, sētu salabo. Policija no personām paņem paskaidrojumus, uzņēmuma direktors iesniedz pieteikumu par nodarīto kaitējumu. Atteikuma materiālos ir ievietots uzņēmuma zemāka līmeņa vadītāja iesniegums par to, ka pretenziju pret šīm abām personām vairs neesot, jo sēta ir tikusi salabota un nozagtā plāksne atgriezta. (Vēlos pievērst uzmanību, ka pieteikumu par nodarīto kaitējumu ir iesniedzis SIA direktors, bet iesniegumu, ka pretenziju vairs nav - cita persona) ”.
Sākot analizēt šo lietu ir jāņem vērā, ka uzņēmuma teritoriju abas personas ar nozagto plāksni atstāja, viņām bija iespēja rīkoties ar to kā ar savu, tātad pilnībā realizēja nodomu nozagt plāksni, neatkarīgi no tā vai noziedzīgais nodarījums tiks kvalificēts pēc 175. p. 3. d. vai arī pēc KL 180. p. 1. d.
…
