-
Praktiskie darbi klimatoloģijā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Staciju fizioģeogrāfiskais apraksts un Saules radiācija | 4 | |
Kopsavilkums | 8 | |
Izmaiņas Zemes virsmas saņemtajā (Saules) radiācijā (IPCC ziņojuma analīze) | 9 | |
Saules neto un summārā radiācija | 11 | |
Datu analīze | 12 | |
Grafika analīze (6.uzdevums) | 13 | |
Saules statru krišanas leņķis | 15 | |
Datu analīze | 17 | |
Temperatūra un nokrišņi | 18 | |
Staciju vidējās temperatūras | 18 | |
Vidējās gada gaisa temperatūras mainība normas periodā | 24 | |
Visu staciju vidējo temperatūru datu analīze un salīdzinājums | 35 | |
Vidējās gada gaisa temperatūras mainība normas periodu analīze visām stacijām | 37 | |
Klimatogrammu datu salīdzinājums un analīze | 37 | |
Klimata mainības scenāriji izvēlētajās stacijās | 38 | |
Relatīvais gaisa mitrums un vējš | 40 | |
Gaisa relatīvā mitruma vidējās vērtības normas periodam | 40 | |
Gaisa mitrums visās stacijās | 47 | |
Vēja rozes | 48 | |
Vēju raksturojošie parametri | 48 | |
Secinājumi | 53 | |
Atsauces | 55 |
Secinājumi
1. Vidējo temperatūru ietekmē ģeogrāfiskā atrašanās vieta un saules staru krišanas leņķis. Jo tālāk stacija atradās no ekvatora, jo lielākas izmaiņas bija vērojamas vidējās temperatūras grafikos. Saules staru krišanas leņķis tieši ietekmē saņemtā Saules starojuma daudzumu – palielinoties leņķa vērtībai, pieaug Saules starojums. Vislielākās vidējās temperatūras
svārstības redzamas Jakutskā (stacija vistālāk uz ziemeļiem), savukārt mazākas izmaiņas redzamas Dārvinā (stacijas vistuvāk ekvatoram). Temperatūru svārstības atšķīrās pēc sezonālajām vērtībām, jo trīs stacijas – Dārvinas, Jularas un Nalarboras atrodas D puslodē,
kur ziemas mēneši ir jūnijs, jūlijs un augusts, savukārt vasaras mēneši ir decembris, janvāris
un februāris.
2. Arī klimatogrammas rezultātus un nokrišņu daudzumu nosaka ģeogrāfiskais novietojums.
Meteoroloģisko staciju mērījumi liecina, ka vidējos un mazākos platuma grādos
paaugstinoties gaisa temperatūrai nokrišņi samazinās (tomēr varēja konstatēt arī izņēmumus).
Visvairāk nokrišņi novēroti Busanā, Fukuokā, savukārt maz nokrišņu redzami Dārvinā (daudz ir tikai lietus sezonā), Jularā, Nalarborā (izteikti sausuma periodi janvāris – marts, jūnijs – septembris) un Jakutskā (nokritušie nokrišņi uzreiz sasalst, nemainot gaisa relatīvo mitrumu).
3. Relatīvā mitruma rādītājs ir svarīgs, lai noteiktu augu augtspēju, tāpat arī relatīvā gaisa mitrums ietekmē cilvēka organismu – zems relatīvais mitrums paātrina ķermeņa
novecošanos, tāpēc arī telpas, kuras tiek apkurinātas un kurās ir sauss gaiss tiek mitrinātas.…
Praktisko darbu pārskats klimatoloģijā ir trīs praktisko darbu datu apskats un analīze. Trīs darbu izstrādes gaitā divu cilvēku darba grupa apmeklēja praktisko darbu prezentācijas, ievāca datus no jau esošām meteoroloģiskajam datu bāzēm, veica meteoroloģiskos novērojumus un mērījumus ar specializētiem mērinstrumentiem, kā arī veica ievākto datu apkopošanu un analīzi. Pārskata pamatā ir sešu meteroloģisko novērojumu stacijas, kas atrodas pēc iespējas tuvāk 130º meridiānam. (+- viens grāds) Stacijas izvēlētas pēc principa, lai pēc iespējas dažādāk atspoguļotu meteoroloģiskos novērojumu datus, ietverot atšķirīgu reljefa novietojumu, klimata tipu, veģetāciju un biomus. Par katru no uzskaitītajām stacijām tika ievākti dati, lielākoties, izmantojot jau iepriekš izveidotas meteoroloģiskās datu bāzes, piemēram, Spānijā bāzēto Tutiempo.net. Tādi parametri kā temperatūra, relatīvais mitrumus un nokrišņu daudzums šāda tipa datu bāzēs atspoguļoti, uzkaitot katra gada divpadsmit mēnešus, attiecīgi autores izvēlējās skatīt datus par klimatisko normu, ko veido periods 30 gadu šķērsgriezumā (1981. g. – 2010. g.) Atlasītie dati tika apkopoti tabulās, kur vēlāk, ar formulu palīdzību, autori veica aprēķinus, lai korekti izveidotu datu atspoguļojumu diagrammās. Pētniecības metode, kas ietver datu uzkrāšanu, klasificējama kā kvantitatīva, savukārt autoru interpetējums, ņemot vērā dažādus blakusfaktorus un ietekmes, ir kvalitatīvā pētniecības metode. Saules radiācijas aprēķināšanai katrā no meteoroloģiskajām stacijām par pamatu tika ņemts katras stacijas ģeogrāfiskais novietojums ģeogrāfisko koordināšu ietvaros, savukārt veicot mērījumus par vides temperatūru un gaisa spiedienu, tika izmantotas mērierīces, attiecīgi – slinga psihrometrs un gaisa spiediena mērinstruments. Mērījumi tika veikti gan fakultātes telpās, gan pagalmā – brīvā dabā, atspoguļojot dažādus rezultātus. Praktiskajā darbā par atmosfēras cirkulācijas analīzi, autores izvēlējās interpretēt datus par Dārvinas meteoroloģisko staciju Austrālijā, attēlojot datus, specializētā diagrammā.
Pdf formāts.
- Gaisa temperatūras un mitruma apstākļu atšķirības Rīgas pilsētas centra teritorijās
- Ģeodēzija
- Praktiskie darbi klimatoloģijā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Gaisa temperatūras un mitruma apstākļu atšķirības Rīgas pilsētas centra teritorijās
Отчёт по практике для университета9
-
Ģeodēzija
Отчёт по практике для университета12
-
Lauku kurss Zemes zinātnēs
Отчёт по практике для университета11
-
Pārskats par lauka kursu. Zemes zinātnes
Отчёт по практике для университета14
-
Laboratorijas darbu pārskats augsnes zinātnē
Отчёт по практике для университета7