Secinājumi.
Skola sastāda iestādes prioritātes uz 3 gadiem. Prioritātes ir noteiktas un skola mēģina pēc tām vadīties, protams rodas arī izmaiņas, jo plānot var, bet laika gaitā tās nedaudz mainās, paplašinās.
15.uzdevums
Izglītības iestādes pašpārvaldes (parlamenta) raksturojums, tās darbības virzieni un sadarbība ar direktoru un vietniekiem. Pašpārvaldes shēmu vēlams attēlot vizuāli.
Rīgas vakara ģimnāzijā darbojas skolēnu pašpārvalde, kura ir neatkarīga, demokrātiska un sabiedriska organizācija. Pašpārvaldi veido skolēni no visām Rīgas vakara ģimnāzijas dienas un vakara maiņas 8. – 12. klasēm., sadarbībā ar Rīgas vakara ģimnāzijas sociālo pedagogu, lai pārstāvētu un aizstāvētu skolēnu intereses, sekmētu sabiedriskās dzīves veidošanos un veicinātu mācību procesu efektivitāti un sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām. Skolēnu pašpārvaldes darbību nosaka direktores apstiprināts skolēnu pašpārvaldes reglaments.
Skolēnu pašpārvaldē darbojas ne mazāk kā 7 skolēni. Komiteju vadītāji un skolotājs - konsultants (Rīgas vakara ģimnāzijas sociālais pedagogs) veido Skolēnu pašpārvaldes valdi. Skolēnu darbojas pašpārvaldes biedri, kuri iesaistās vienā no 7 komitejām (skat. Skolas pašpārvaldes shēmu).
Izglītojamo pašpārvalde iesniedz priekšlikumus Skolas padomei, vadībai, Pedagoģiskajai padomei izglītības procesa un Skolas darbības uzlabošanai; sekmē izglītojamo brīvā laika lietderīgu izmantošanu; var saņemt finansiālu un cita veida atbalstu no Skolas un citām organizācijām; var izvirzīt pārstāvjus attiecīgajās reģionālajās izglītojamo pašpārvaldēs; veic citus Izglītojamo pašpārvaldes reglamentā noteiktus uzdevumus.
Pašpārvaldei ir tiesības:
Organizēt Pašpārvaldes darbību, atbilstoši Rīgas vakara ģimnāzijas reglamentam un iekšējās kārtības noteikumiem, ārpusstundas pasākumus, saskaņojot ar skolas vadību. Iesniegt priekšlikumus izglītības iestādes administrācijai mācību darbā, sabiedriskās dzīves un saimnieciskā darba jautājumos.
Piedalīties Rīgas vakara ģimnāzijas darba plānošanā, deleģēt pārstāvi Rīgas vakara ģimnāzijas padomē. Iesniegt priekšlikumus grozījumu izdarīšanai Skolēnu pašpārvaldes reglamentā. Bez ierobežojuma izteikt Pašpārvaldes viedokļus, kā arī izplatīt informāciju Rīgas vakara ģimnāzijā, šim nolūkam izmantojot noteiktu vietu. Skolēnu pašpārvaldes biedriem rādīt priekšzīmi citiem skolēniem.
Skolas pašpārvalde:
Skolas pašpārvaldi savas kompetences ietvaros īsteno Skolas padome un izglītojamo pašpārvalde.
Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem un sabiedrību. Tā darbojas saskaņā ar padomes reglamentu, ko apstiprina Skolas direktors.
Skolas padomes sastāvā ir: izglītojamo pārstāvji; izglītojamo vecāku pārstāvji, kuri vienlaicīgi nav Skolas darbinieki; pedagogu pārstāvji; Skolas direktors; pašvaldības pārstāvji un citu organizāciju pārstāvji.
Skolas padomes sastāvā vecāku pārstāvjiem jābūt vairākumā. Skolas padomes priekšsēdētāju ievēl no vecāku pārstāvju vidus.
Skolas padome: izstrādā priekšlikumus Skolas attīstības plānam un plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai; veicina sadarbību starp Skolu, vecākiem un sabiedrību; risina ar Skolas rīkotajiem pasākumiem saistītus organizatoriskos jautājumus; iesaistās mācību procesa efektivitātes pilnveidošanā; sekmē izglītojamo audzināšanas procesa pilnveidi; lemj par Skolā pieņemto ziedojumu izlietošanu un sniedz pārskatu par to vecāku pilnsapulcei; nepieciešamības gadījumā risina arī citus ar Skolas darbību saistītos uzdevumus.
Skolas padomes locekļi īpašos gadījumos var tikt uzaicināti Skolas Pedagoģiskās padomes sēdēs un Skolas vadības sanāksmēs.
Skolas padomes sēdes notiek ne retāk kā divas reizes gadā. Skolas padome ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tajā piedalās divas trešdaļas padomes locekļu. Balss tiesības ir visiem Skolas padomes locekļiem, lēmumu pieņem ar balsu vairākumu. Sēdes tiek protokolētas.
Izglītojamo pašpārvalde ir sabiedriska izglītojamo institūcija. To ar Skolas vadības atbalstu izglītojamie veido pēc savas iniciatīvas. Pašpārvalde darbojas saskaņā ar pašpārvaldes reglamentu, kuru izstrādā pati pašpārvalde un apstiprina Skolas direktors.
Pašpārvaldes sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī (izņemot brīvlaiku un svētku laiku), tās sasauc un vada pašpārvaldes priekšsēdētājs. Pašpārvaldes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no pārstāvjiem. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse klātesošo. Ja balsojot balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss. Pašpārvaldes sēdes tiek protokolētas.
Izglītojamo pašpārvalde: iesniedz priekšlikumus Skolas padomei, vadībai, Pedagoģiskajai padomei izglītības procesa un Skolas darbības uzlabošanai; sekmē izglītojamo brīvā laika lietderīgu izmantošanu; var saņemt finansiālu un cita veida atbalstu no Skolas un citām organizācijām; var izvirzīt pārstāvjus attiecīgajās reģionālajās izglītojamo pašpārvaldēs; veic citus Izglītojamo pašpārvaldes reglamentā noteiktus uzdevumus.
…
