Ievads.
Ģimene ir svarīga katra indivīda un tautas stabilizētāja. Izveidojušos ģimeņu daudzums un viņu aktivitāte savu pamatfunkciju veikšanā būtiski ietekmē valsts iedzīvotāju garīgo labklājību, vērtīborientāciju, jaunās paaudzes kvalitatīvo sastāvu un uzvedību visās dzīves jomās {1, 13}.
Ģimene veic dažādas funkcijas: galvenās ir aprakstītas Sociālā darba terminoloģijas vārdnīcā - reproduktīvā, audzināšanas, saimnieciski ekonomiskā un rekreatīvā. Ģimenes vajadzības ir cieši saistītas ar ģimenes funkciju veikšanu. Latvijā ģimenēm ar bērniem nereti ir grūti pildīt savas funkcijas, jo mainoties valsts iekārtai, daļa iedzīvotāju tā arī nav spējuši pielāgoties jaunajām ekonomiskajām attiecībām. Nav konkurētspējīgi darba tirgū, jo nepietiek izglītības, tādējādi kļūstot par ilgstošiem bezdarbniekiem. Viena no galvenajām sociālajām problēmām ģimenēs ir vecāku bezdarbs, no kā izriet nākošā sociālā problēma – nabadzība, kas ir šķērslis bērnu attīstībai. Trūcīgās ģimenēs bieži trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. Arī patreizējā sociālekonomiskā nestabilitāte, ko pavada rūpniecības sektora sabrukums, inflācijas un bezdarba līmeņa pieaugums, demogrāfiskā nestabilitāte, likumdošanas nesakārtotība – būtiski ietekmē ģimeņu situāciju Latvijā.
Nobeigums.
Manas Valsts prakses mērķis ir darbā ar trūcīgajām ģimenēm ar bērniem izprast dažādu sociālo faktoru (sociālpolitisko, vides, kultūras, ekonomisko reformu) ietekmi uz sociālo problēmu un tās risināšanas iespējas mezo un makro līmenī.
Lai sasniegtu doto mērķi, es pētīju un analizēju Viļānu trūcīgo ģimeņu ar bērniem sociālās problēmas un vajadzības, kā arī sociālo problēmu risinājumus. Analizēju valsts politiku un sociālo faktoru ietekmi uz kopienu. Savā praksē izmantoju teorētisko metodi (darbs ar literatūru, dokumentiem, interneta resursi) un praktisko metodi (anketēšanu un tās analīzi).
Attīstīju tādas sociālā darbinieka prasmes kā: Identificēt un analizēt sociālās problēmas, analizēt to cēloņus un sekas konkrētā teritorijā, identificēt un piesaistīt sociālo pakalpojumu sistēmas tīklu, plānot sociālās aktivitātes, kas novērš cilvēku sociālo izolāciju.
Uzskatu, ka prakses mērķi esmu izpildījusi, arī uzdevumi kopumā ņemot ir paveikti. Savā bakalaura darbā turpināšu pētīt un analizēt ģimeņu ar bērniem sociālās problēmas un vajadzības (tas būs blakus esošajā pagastā), ka arī mēģināšu noskaidrot to cēloņus. Izstrādājot anketu, vajadzēs jautājumus modelēt tā, lai varētu iegūt plašāku informāciju, jo varu secināt, ka manā prakses darbā informācija bija atspoguļota vispārīgi.
Valsts prakses laikā ieguvu zināmu pieredzi, augsti novērtēju savu supervizori, no kuras daudz mācījos, lai varētu pilnveidot savu profesionālo kompetenci. Lai mums visiem veicas!
…
