Ievads
Izglītība - sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts. Izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību.
Vispārizglītojošās skolās mācību priekšmets Sports ir par pamatu skolēnu veselības nostiprināšanai un organisma attīstīšanai. Tās uzdevums ir audzināt bērnos nepieciešamību nodarboties ar sportu, stundas mērķis ir sekmēt skolēnu veselības saglabāšanu un nostiprināšanu, attīstīt fiziskās īpašības, pilnveidot prasmes iemaņas un zināšanas sportā.
Mana mācību prakse notiek Natālijas Draudziņas ģimnāzijas 9c klasē. Psiholoģiski pedagoģiskais darbs tiks veikts sporta stundā un klases audzināšanas stundās. Kā arī patstāvīgs darbs ar skolēniem. 9c klasē mācās 32 meitenes, klases kolektīvs ir saliedēts, skolēni ir labi pazīstami viens ar otru, jo daļa no viņiem mācās kopā jau no pirmās klases. Fiziskā sagatavotība, ko novēro sporta stundās, ir vienlīdzīga visiem skolēniem. Tādēļ gan sporta stundas, gan arī nodarbībās baseinā visām skolniecēm var dot līdzīgu fizisko slodzi un vingrojumu amplitūdu.
Skolotāja – klases audzinātāja darbs norit 3 virzienos: 1. ar skolēnu; 2. ar savas klases skolotājiem; 3. ar vecākiem.
Pienākumos ietilpts pētīt un apkopot audzinošo individuālās īpatnības, sekot veselībai, sekmēm, mācībām, uzvedībai, iepazīt ģimenes apstākļus, kārtot dokumentāciju, regulēt skolēnu darba slodzi, saskaņot mācību priekšmetu skolotāju prasības. Klases audzinātājs ir starpnieks starp skolu un ģimeni, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgajām ģimenēm. Skolotājs lielā mērā ietekmē jaunās paaudzes vērtīborientācijas, intereses motīvus, ētiskos un estētiskos ideālus. Skolotājam klases audzināmajā darbā vajadzīga psiholoģiska smalkjūtība, skaidra savas pedagoģiskās darbības mērķa izjūta un izpratne, humora izjūta, organizatora spējas, aktiera spējas, oratora spējas. Skolotāja personībā īpaša loma ir viņa sociālajai dabai un mīlestībai uz bērniem.
Šajā konkrētajā Natālijas Draudziņas ģimnāzijas 9c klasē klases audzinātājam galvenokārt jāievēro pedagoģiskās prasības pusaudžu vecumposmā. Šajā vecumā intelektuālo attīstību ietekmē mācību raksturs, izmainās pusaudžu sociālā pozīcija, ir gatavs izpildīt dažāda rakstura uzdevumus, pusaudzis apvainojas, ja viņu uzskata par bērnu. Klases audzinātājam jāmēģina skolēnu enerģiju ievadīt nozīmīgā darbībā, piemēram, sportā, mūzikā u.c. Šajā klasē skolēni ārpus skolās apmeklē šādus pulciņus: joga, tautas dejas, angļu un franču valoda, estētikas skola, teniss, basketbols, mākslas skola, peldēšana, sporta alpīnisms, vieglatlētika, trenažieri, karate, airēšana. Šādus ārpusklases pulciņus apmeklē 17 no 32 skolēniem klasē, lai veicinātu skolēnu izaugsmi klases audzinātājam vajadzētu ievirzīt arī pārējos skolēnus ārpusklases apmeklējumiem.
Novērojot un izpētot klases skolēnus noskaidroju, ka 7 klases skolēni dzīvo ārpus Rīgas, t.i. Jaunmārupe, Ikšķile, Stopiņu pagasts, Carnikava, Limbaži, Limbaži, Ulbroka, šie skolēni uz skolu tiek ar sabiedrisko transportu vai ar vecāku mašīnām. Tāpat novēroju, ka pārsvarā šiem skolēniem ir liels kavēto stundu skaits 1. semestrī. Klasē vidēji viens skolēns, kas dzīvo Rīgā kavē 37 mācību stundas 1. mācību semestrī, bet skolēni, kas nedzīvo Rīgā – 69. Šeit klases audzinātājam vajadzētu kontaktēties ar skolēnu vecākiem un uzzināt par kavējumu iemesliem.
Kopumā klases kolektīvs ir saliedēts, gan meitenes, gan zēni, lielu domstarpību nav. Klases skolēnu veselības stāvoklis neprasa īpašu piesardzību no klases audzinātāja puses, jo nav novērots, ka skolēni lietotu narkotikas un alkoholu. Vienīgi ir daļa skolēnu, kas pīpē, tādēļ klases audzinātājam būtu nepieciešams audzināšanas stundās pievērsties šai tēmai un novadīt lekciju par smēķēšanas kaitīgumu uz cilvēka organismu.
Klasē ir arī skolēni, kas ir atbrīvoti no sporta stundām visu mācību gadu, tās ir trīs klases meitenes, kas nepiedalās sportā dažādu veselības iemeslu dēļ.
Izvēloties mācīšanas metodiskos paņēmienus, fiziskos vingrinājumus un slodzi, vienmēr jāņem vērā pusaudža organisma attīstības īpatnības. Fizisko vingrinājumi labvēlīgi ietekmēs augošo organismu tikai tad, ja tie atbildīs visa organisma un arī atsevišķu orgānu un sistēmu bioloģiskajām iespējām. Sevišķi sarežģīta organisma morfoloģiskā un funkcionālā attīstība ir 11 – 15 gadu vecumā (5. – 9. klasē), kad bērns sāk veidoties par jaunieti. Fiziskās attīstības radītāji šai vecumā ir lielāki nekā pirmsskolas vecumā.
Tātad sporta stundas uzdevumi ir ieinteresēt skolēnu par regulārām fiziskām aktivitātēm, pilnveidot izpratni par personīgās higiēnas nozīmi, uzvedības un drošības noteikumu ievērošanu stundā, sekmēt dažādu sporta veida tehnikas pamatu apguvi.
Līdz ar to redzam, ka sporta skolotājam jābūt ļoti vispusīgi izglītotam un zinošam, lai spētu strādāt un darboties atbilstoši skolotāja būtībai un izpildīt visu viņa kompetencē ietilpstošo. Lai produktīvi strādātu skolotājam ir nemitīgi jāpapildinās, jāceļ sava kvalifikācija, jādzīvo līdzi laikam – jābūt informētam par jaunākajiem atklājumiem pedagoģijā, psiholoģijā, bioloģijā, kā arī par aktuālāko jauniešu vidū, tikai tā varēs sekmēt jauniešu personības attīstību.
Svarīgs noteikums ir attiecināts uz klašu audzinātājiem – šajās stundās ir jāiekļauj obligātas tēmas: satiksmes drošība, darbība ekstremālās situācijās, veselīga dzīvesveida pamati, atkarības profilakse, arodizvēle.
…
