Ziemas atdzišana ezerā iestājas, kad ūdens virskārtā temperatūra nokrītas zem +4 °C un tā izbeidzas tikai tad, kad ezerā ir izveidojusies ledus sega (Zīverts, 2004). . Siltuma plūsma no ezera dibena pārsniedz siltuma apmaiņu caur ledus vai sniega segu. Tā kā ezera dziļākajās vietās siltuma inerce ir lielāka, tad vispirms aizsalst seklākās vietas- līči un piekrastes, bet vēlāk aizsalst arī dziļākās vietas. 1. februāra līknē ir vērojama ziemas apgrieztā temperatūras stratifikācija. Sventes ezera ūdens virsējos slāņos temperatūra ir vēsāka, bet līdz ar dziļumu ūdens temperatūra nedaudz, bet vienmērīgi pieaug.
Pavasara sasilšana ir tad, kad iestājas dziļumā virzīta siltuma plūsma. 31. martā, var redzēt, ka palielinoties dziļumam, palielinās arī ūdens temperatūra, pēc kā var spriest, ka ezerā ir iestājusies pavasara sasilšana. Straujas ūdens temperatūras izmaiņas vērojamas dziļumāno 0,1 – 3m, kur salīdzinoši mazā dziļuma starpībā ūdens temperatūra pieaug par veselu grādu. Salīdzinoši nemainīga ūdens temperatūra ir vērojama 3–10 m dziļumā, kas ir 1,2 – 1,6 °C, bet dziļāk temperatūras nemainīgums nav tik viendabīgs, kas skaidrojams ar to, ka nemainīga temperatūra ezerā ilgst neilgu laika posmu pēc tam, kad ezers ir atbrīvojies no ledus segas. Tā kā līknes izveidošanai ir ņemti dati par vienu pavasara dienu, tad ir iespējams, ka parādība, kad visa ūdens temperatūra ir vienāda ezerā ir jau notikusi vai arī tā vēl tikai būs vērojama pēc 31. marta, jo tas ir atkarīgs no tā, kad konkrētajā gadā Sventes ezers atbrīvojās no ledus segas.
20. jūnija līknē redzama vasaras sasilšana, kad ūdens temperatūra visaugstākā ir virskārtā, bet ar dziļumu pakāpeniski samazinās. Visaugstākā ūdens temperatūra 17,1 – 16,5 °C ir ūdens virsējā slānī, attiecīgi 0,1 – 5 m dziļumā, ko veicina pastiprināta saules radiācija Šo slāni dēvē par epilimnionu. Zem epilimniona atrodas lēcējslānis, bet aiz lēcējslāņa atrodas nemainīgs ūdens temperatūras slānis - hipolimniona slānis, kurā temperatūra ir salīdzinoši zema.(Wetzel, 2001) Hipolimniona zemā temperatūra izskaidrojama ar to, ka Sventes ezers ir diezgan dziļš un šaurs, līdz ar to ūdens var nesajaukties pilnībā, vai vismaz tas notiek daudz lēnāk kā seklos un salīdzinoši platos ezeros. Šīs diagrammas ietvaros grūti spriest par lēcējslāni un hipolimniona atrašanos, jo tabulā netiek apskatīta visa Sventes ezera dziļuma amplitūda, bet parādīts dziļums līdz 17,5m, pēc kā nav pareizi spriest par šo slāņu noteiktu atrašanās vietu nezinot visus ezera datus.
