Ievads
Izvēlētā mērķa grupa ir sociālā riska grupa – ģimenes, kurās ir bērns ar īpašām vajadzībām[8].
Prakses mērķis ir izprast dažādu sociālo faktoru ietekmi uz „Velku biedrības” organizēto bērnu ar īpašām vajadzībām[8] vecāku atbalsta grupas problēmām un noskaidrot to risināšanas iespējas mezo un makro līmenī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā.
Prakses laikā ir realizējami astoņi uzdevumi.
Pētniecības objekts – biedrības „Velku biedrība” organizētā atbalsta grupa vecākiem Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā.
Atbalsta pakalpojums ir nepieciešams visām sociālajām grupām, taču ģimenēm ar īpašo vajadzību bērniem, tas ir jo īpaši svarīgs. Ģimenē ienākot bērnam ar īpašām vajadzībām[8], vecākiem bieži rodas mazvērtības sajūtas un bailes no nākotnes. Vecāki izjūt kaunu, nesapratni un nepārtraukti uzdod sev jautājumu – kāpēc tieši mēs un par ko mums tāds sods? Ko darīt un kā dzīvot tālāk? Kā palīdzēt savam bērnam un kas notiks ar mani un ģimeni?
Vecāku intervijās atklājās, ka lielākā daļa ir izjutusi sabiedrības nosodījumu. Mūsdienu sabiedrībā joprojām saglabājies uzskats, ka bērni ar īpašām vajadzībām[8] ir sastopami tikai nelabvēlīgajās ģimenēs. Tas ir ļoti maldīgs priekšstats. Neviens nav pasargāts no šāda veida pārbaudījumiem. Ģimenes bieži nonāk krīzes situācijās un tikai retais var atļauties psihologa palīdzību. Ļoti bieži šādu bērnu ar īpašām vajadzībām[8] māte audzina viena. Tie ir tikai daži faktori, kāpēc šai iedzīvotāju grupai ir nepieciešams īpašs atbalsts pašpalīdzībā.
Prakses uzdevumi:
1. Raksturot mērķa grupu – ģimenes, kas audzina bērnus ar īpašām vajadzībām[7], viņu sociālo problēmu rašanās cēloņus un attīstību.
2. Atspoguļot „Velku biedrības” sniegtā sociālā pakalpojuma ietekmi uz bērnu ar īpašām vajadzībām[8] ģimenēm.
3. Analizēt situāciju pētot saistošos normatīvos aktus un valsts sociālās politikas ietekmi uz mērķa grupu.
4. Noskaidrot Rīgas un Zemgales priekšpilsētas pašvaldības piedāvāto sociālo pakalpojumu tīkla pakalpojumu klāstu un tā atbilstību mērķa grupas vajadzībām.
5. Statistisko datu analīze.
6. Raksturot kādas sociālā darba metodes var izmantot sociālais darbinieks, lai veidotu izpratni par bērnu ar īpašām vajadzībām[8] ģimeņu vajadzībām.
7. Atspoguļot sociālā darbinieka kompetenci un sociālā darbinieka prasmes un lomas.
8. Prognozēt sociālā darba perspektīvas ar īpašo vajadzību[8] bērna ģimeni valsts sociālās politikas attīstības kontekstā. (Starpprofesionāļu un starpinstitūciju sadarbība, jaunu pakalpojumu attīstība..)
…
