Stundas konspektīvs izklāsts
Bērni stāv aplī – aizver acis un skanot Richard Clayderman “A new day has come”, iztēlojas mežu atkusnī un, klausoties otrreiz, uzzīmē to, individuāli izvēloties no piedāvātajiem materiāliem to, ar kuru, klausoties mūziku varētu uzzīmēt. Izliek zīmējumus un pārrunā, kāda bija ziema mežā pēc mūzikas, kas mūzikā lika par to domāt, jo kāda bija mūzika – mierīga, vētraina, sniegs kusa utt, salīdzina vai bērnu zīmējumi ir līdzīgi, ko atšķirīgu saklausīja.
Skolotāja aicina bērnus doties uz mežu un paskatīties, kāda tad diena šodien ir mežā. Bet nākot uz skolu skolotāja satika peli, un tā kā pele padzirdēja, ka bērni šodien dosies uz mežu, viņai esot viens lūgums, vai bērni nevarētu palīdzēt noteikt pelei to vietu, kur sniega sega ir visplānākā, lai viņa tur varētu taisīt sev midzenīti . Skolotāja aicina bērnus palīdzēt pelei un bērni piekrīt.
Skolotāja izņem grozu ar papīra pikām, sakot, ka to pele iedevusi, lai bērniem būtu vieglāk. Katrs bērns paņem pa pikai. Attaisot pikas vaļā tur atrada matemātiskās izteiksmes (saskaitīšana un atņemšana ar pāreju citā desmitā), kuras izrēķinot uzzināja cik soļi jāiet norādītajā virzienā no noteiktās vietas un jāizmēra sniega sega. Izteiksmēm ir trīs veidu iznākumi, bērni sadalās grupās, kuriem vienāds soļu skaits jāiet, lai izmērītu sniega segu.
Kopā noskaidro (prāta vētra – skolotāja pieraksta bērnu idejas, tad kopīgi atlasa, ko varētu noskaidrot, novērot), Piemēram, kāda ziema mežā, vai tāda, kā iztēlojās mūzikā, - vai atbilst ziema tai diennakts daļai, kurā esam mežā – rītapusei, kā runājām vakar, - kādas dabas parādības var sajust, redzēt mežā, - cik daudz vēl ir sniega, kāds ir sniegs, lipīgs vai nē, kas to ietekmē.
Katra grupa saņem koka līstīti un marķieri, uz kura atzīmēs sniega segas biezumu, noteikums – uzmanīgi papētīt to vietu, kur veiks mērījumus, lai grupa varētu raksturot vietu, kurā veic mērījumu, kad atnāks atpakaļ klasē.
Došanās uz mežu (lauku skola, mežs dažu minūšu gājienā); katra grupa veic mērījumus, skaitot no norādītās vietas soļus norādītajā virzienā un atzīmē uz līstītes (soļu skaits tāds, lai viena grupa neredz otru.) Katra grupa vienojas uz kuru pusi ies noteikto soļu skaitu, ar noteikumu, ka virzieniem jābūt atšķirīgiem (Var atkārtot debespuses, uz kuru katra grupa dosies, skolotājai līdzi kompass, bērnu grupa pati nosaka, kas tā ir par debespusi, uz kuru viņi ies.)
Veic vērojumus, par kuriem vienojās klasē; Salīdzina dienu mežā ar tiem laika apstākļiem, kuru iztēlojās klausoties mūziku. Nosauc dienas pazīmes rītapusē, vai atbilst vakar runātajam. Bērni sauc dabas parādības, kuras ir ievērojuši.
Bērni pārbauda, kāds ir sniegs, pataustot to, raksturo, nosaucot sniega īpašības kāds tas ir šodien ( atklāj, ka lipīgs), vai visās dienās sniegs vienāds, raksturo, kāds sniegs bija aukstajās ziemas dienās, bērni sauc, ko novērojuši (birstošs, nav lipīgs utt.). Kāpēc sniegs tāds ir pašlaik, kas to ietekmē.
Tā kā sniegs ir lipīgs un no tā var uztaisīt pikas, skolotāja piedāvā bērniem pirms došanās uz klasi sacensības grupās, skolotājai līdzi mērķis, kurā bērniem jāmet sniega pikas, noskaidros trāpīgako grupu, grupas tās pašas, kuras mērīja sniega segas biezumu.
Došanās klasē, iegūto mērījumu apkopojums. Katra grupa pieliek savu līstīti pie metramēra un izmēra, cik dziļš sniegs. Grupa pasaka sniega dziļumu un raksturo to vietu, kur mērīja. Tad salīdzina mērījumus veidojot diagrammu un pamato, kāpēc tajā vietā vismazāk sniega, bet citur nē, no kā tas atkarīgs – no atrašānās vietas, no vēja virziena, no koku daudzuma....Izrēķina par cik centimetriem seklākajā vietā sniega sega ir plānāka, salīdzinot ar pārējām vietām.
Noskaidro, kurā vietā ieteiks pelītei taisīt midzenīti, kurā ir vismazākā sniega sega un sniegs visdrīzāk nokusīs.
Skolotāja piedāva izlasīt stāstu par mežu un izpildīt darba lapu.
Uzraksta katrs mazu stāstiņu “Ziemas izskaņa mežā”, balstoties uz redzēto, iesaistot dabas parādības. Noteikums – jābūt vismaz 6 teikumiem.
Katrs prezentē savu stāstu.
…
