Ainavas glezniecība Holandē
Kopš 17.gs. Pirmās puses ainavas kļūst par patstāvīgu glezniecības žanru. Holandes mākslinieki pievēršas savas dzimtenes apdzejošanai.
Holandes mākslā ainavas objekts ir lauki ar nedaudziem kokiem un vējdzirnavām, zvejnieku osta ar buru laivām, koku ieskauta lauku māja utt.
Risinājuma veids arī ir detalizēts, bet bez izskaistinājuma, bieži dabas tēlā pat pasvītrota atkāpe no kārtības – koku zari izspūruši, ilgu vēju plosīti.
Tipisks zems horizonts, pie tam augšējo daļu piepilda vēja dzīti mākoņi. Pievēršanās debess bezgalīguma atainošanai, kā arī jūras plašumiem ir barokāla bezgalības apziņas principa izpausme.
Jakobs van Reisdāls
Dzimis 1628.gada Hārlemā
Mācījies pie sava tēva brāļa Salomona, bet jau ietekmējies no Hārlemas ainavistu grupas – J. Van Gojena, K.Vroma u.c.
Reisdāls gleznojis vienīgi ainavas, bet figūras viņu darbos pagatavojuši kādi citi, piem., A. Van Ostade, F. Vauvermans, A. Van Velde.
Reisdāla ainavas ir ļoti dažādas: jūrmalas kāpu skati, mežu vidienas, klinšu kraujas ar pilsdrupām un ūdenskritumiem, jūras un pilsētu skati.
Ainavists mīl plašu debess velvi ar varenām mākoņu masām, kuras viņš lieliski saista ar pārējām ainavas detaļām.
Reisdāls nebija specializējies kādā noteikta ainavas tipa atveidošanā. Viņš gleznoja visu dažādos gadalaikos un dažādos laikapstākļos. Gaisa perspektīvas pārzināšana un tonālām pārejām bagātais gleznojums ļauj sasniegt dabas tēla atveidojumā lielu pilnību.…