19.gadsimta filosofiskā doma

Vilhelms Jozefs Šellings
Šelinga filozofijā galvenā ir vēlme izzināt absolūto, kas būtu katras esamības un domāšanas pamatā.
Sākumā viņš apskata absolūto augstākās pašapziņas tipā – “Es”, vēlāk dabā, kura pastāv pirms cilvēka apziņas, tad pirms dabas esošajā absolūtajā garā, “neapzinātajā intelektā”, ko saprata kā subjekta un objekta identitāti, visbeidzot par absolūto atzina personisko Dievu, attiecībā pret kuru viss pārējais ir “atklāsme”.

Frīdrihs Vilhelms Jozefs Šellings - natūrfilazofija
Šelling sniedz savu dabas filozofisko interpretāciju saistībā ar visiem jaunākajiem dabaszinātniskajiem atklājumiem. Viņš ir pārliecināts par to, ka dabas būtība ir ideāla, ka dabas aktivitāte ir nemateriālo spēku darbības rezultāts. Dabas spēki savā būtībā ir vienoti, par to liecina to empīriskā izpausme, ko Šellings saskata “galvanismā” (“dzīvnieku elektrībā”) (1780.gadā Luidži Galvani laižot elektrību caur beigtu varžu stilbiem novēro, ka tie raustās. Galvani maldīgi uzskata, ka elektrība ir “dzīvības spēks”, kas visam liek kustēties.) Patiesā pasaules dvēsele ir polaritāte, kas nosaka tās darbību kopumā un daļās.…