20. Gadsmita arhitektūra Eiropā un ASV.
20. Gadsimtā kultūrā un mākslā notika lielas pārmaiņas. Šajā ceļvedī ērti un pārskatāmi pieejams apskats par 20. Gs arhitektūru tajā laikā attīstītakajās pasaules daļās – Eiropā un Amerikā. Augšējās pogas Jūs aizvedīs pie īsa vēsturiska konspekta, bet vertikāli novietotās pogas veido konspektīvu arhitektonisko stilu bilžu vārdnīcu.
Lai veicas!
Māra Pāvula
Modernisms
XX gadsimta mākslā plaši izplatīti centieni saraut saites ar XIX gadsimta mākslinieciskajām tradīcijām. Atsacīdamies no tradicionālās intereses par saturu un sižetu, modernisms galvenokārt pievērsās formai un subjektīvajiem pārdzīvojumiem, pētīja mākslinieciskās tehnikas iespējas. Vizuālajā mākslā tas tiešo attēlojumu aizstāja ar abstrakciju; literatūrā rakstnieki eksperimentēja ar apziņas plūsmu un citām vispārpieņemtām lietām.
Modernismam arhitektūrā raksturīga funkcionalitāte. Tas vairāk cenšas apmierināt dažādas praktiskas vajadzības nevis imitē dabu. Modernisma saknes vērojamas Berholda Luberkina (1901-1990), Londonā dzīvojošā krievu arhitekta, grupas Tecton dibinātāja, darbā. Tecton uzsvēra zinātnisku un analītisku metožu izmantošanu dizainā. Viņu absolūti vienkāršās ēkas bija pretrunā ar ierasto un šķietami arī ar gravitāciju. Modernisti arhitektūrā izsaka dažādas stilsitiskās idejas kā: Strukturālisms, Formālisms, Bahaus, Internacionālais stils, Brutālisms, Minimālisms u.c.
Modernismam raksturīgas šādas pazīmes:
Ornamentu ir maz vai nemaz
Fabrikā ražotas daļas
Mākslīgie materiāli (metāls, betons u.t.t)
Uzsvars uz funkcionalitāti
Pretstats tradicionālajam
Spilgtākie Modernisma pārstāvji arhitektūrā: Rems Kolhas, I.M.Pei, Le Corbusier, Filips Džonsons, Mies van der Rohe.
Pēdējajās 20.gs. Desmitgadēs, dizaineri pretojās racionālajam modernismam, un radās Post modernisma stilu daudzveidība. Piemērus no pēc- modernisma arhitektūras ietver: Postmodernisms, Hi-ech, Organiskā arhitektūra, Dekonstruktīvisms.
Ekspresionisms
Ekspresionisma attīstījies no 20.gs. Pirmo desmitgažu avangarda māksliniekiem Vācijā un citur Eiropā.
Nozīmīgākās ekspresionisma pazīmes s ir:
Deformētas, sašķiebtas formas
Dalītas līnijas
Dabu un bioloģiju atgādinošas formas
Formas masīvi veidotas
Plaši izmantoti ķieģeļi un cements
Simetrijas neesamība
Daudz dīvainu projektu, kas tā arī nekad nav uzbūvēti
Neoekspresionisms radies balstoties uz ekspresionisma idejām. 1950tajos un 1960tajos gados Arhitekti projektēja ēkas, kas izteica viņu sajūtas par apkārtējo ainavu. Skulptoras formas atgādināja klintis un kalnus. Organiskā arhitektūra Un Brutālisms bieži tiek aprakstīts kā neo-ekspresionisms. Slavenākie ekspresionisti un neo-ekspresionisti arhitektūrā: Gunters Domenikgs, Hans Sarouns, Rūdolfs Steiners, Bruno Taut, Erihs Mendelsons, Valters Gropius(agrīnie darbi), Eero Saarinen.…
