Mūzika ir fizikāla realitāte. Pirmkārt, tā ir ar ausi uztvertas gaisa svārstības, ko izraisījuši īpaši izveidoti vai nejauši radušies priekšmeti.
Otrkārt, tā ir mākslas veids, ar kuras palīdzību ierosināt cilvēkam domas, emocijas, iedarbojoties uz cilvēka psihi.
Mūzikas pamatelementi un izteiksmes līdzekļi ir skaņkārta, ritms, metrs, temps, dinamika, tembrs, melodija, harmonija, instrumentācija.
20. gadsimts ir nepieredzēti straujš zinātnes un tehnikas attīstības laikmets. Viss dzīves temps ir kļuvis daudz straujāks un līdz ar to arī mūzika veido straujāk aizvien jaunus virzienus. Šo daudzo virzienu rašanos varētu skaidrot arī ar politiskajām pārmaiņām un notikumiem Eiropā un pasaulē- gan kari, revolūcijas, ekonomiskās krīzes utt. Kā trešo iemeslu varētu minēt, ka sabiedrība no mākslinieka prasa aizvien lielāku oriģinalitāti gan saturā, gan tēlos, gan valodā.
19. gadsimta beigu vēlīnais romantisms pāraug divos jaunos kontrastainos mūzikas virzienos- impresionismā un ekspresionismā. Līdz ar šiem diviem virzieniem izveidojas arī vitālisms, folklorisms, blūzs, džezs, neoklasicisms, 20. gs. otrajā pusē- popmūzika, minimālisms u.c. mūzikas virzieni, kuru 20. gs. ir ne mazums.
Mūzika Latvijā 20. gadsimta pirmā puse
Jauns posms nacionālās mūzikas attīstībā sākās līdz ar neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu 1918. gadā, kad mūzikas dzīve ritēja ļoti aktīvi un tika izveidotas jaunas mūzikas izglītības iestādes un koncertzāles. Latvijas Nacionālā opera un Latvijas Valsts konservatorija (tagadējā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) tika atklātas 1919. gadā. Vēl pēc gada tapa pirmā latviešu nacionālā opera – Alfrēda Kalniņa “Baņuta”. 1925. gadā darbību sāka Latvijas Radio, un 1926. gadā izveidojās Radiofona simfoniskais orķestris, kas tagad pazīstams kā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
Mūzika Latvijā 20. gadsimta otrā puse
Otrais pasaules karš un ar to saistītā Latvijas pievienošana Padomju Savienībai ienesa lielas pārmaiņas valsts kultūras dzīvē. Tāpat kā citas mākslas jomas, arī mūzika tika pakļauta sociālistiskās partijas ideoloģijai un cenzūrai. Tika atbalstīti režīmu slavinoši darbi, taču liegta iespēja brīvi paust savu domu un viedokli. Pieprasīti bija lieli un monumentāli mūzikas darbi. Tomēr par spīti dzelzs priekškaram, sešdesmitajos gados Latviju sasniedza pasaules rokmūzikas vēsmas un radās pirmās Latviešu rokgrupas – “Pērkons” un “Zodiaks”. Rokmūzika, vietējo komponistu darbi un kormūzika padomju okupācijas gados kļuva par veidu, kā latviešiem paust savu identitāti un pārliecību. Astoņdesmitajos gados šī kultūras un sabiedriskajā dzīvē jūtamā pašnoteikšanās vēlme jau vēstīja tuvojošās valstiskās pārmaiņas.
Industriālā mūzika
Par industriālās mūzikas rašanās laiku uzskata 20.gs. 70 gadu beigas, kad tika nodibināta ierakstu kompānija "Industrial Records" un grupa Throbbing Gristle uzsāka savu darbību.
Kopš tā laika industriālā mūzika ir ļoti mainījusies: ir attīstījušies vairāki apakšžanri un industriālā mūzika ir apvienojusies ar dažādiem citiem mūzikas žanriem (radot, piemēram, EBM, industriālo roku, neofolku u.c.), zaudējot tās sākotnējo skanējumu un ideju.…
