BEZMUGURKAULNIEKU ACIS
Lielākajai daļai dzīvnieku ir gaismjūtīgas šūnas jeb fotoreceptori, kuros ir redzes pigments, kas absorbē redzamās gaismas viļņus. Piemēram, sliekām fotoreceptori atrodas epitēlijā.
Primitīvi redzes orgāni, ar kuru palīdzību iespējams noteikt, no kuras puses nāk gaisma, ir plakantārpiem (planārijai) un posmtārpiem (dēlēm). Viņu fotoreceptori ir sakopoti grupās – plankumveida acīs.
Zarndobumaiņiem ir vairāki acu plankumi, kā arī sarežģītākas pūšļveida acis.
Lielākajai daļai bezmugurkaulnieku acis ir pāra orgāns.
Posmkājiem ir saliktās acis jeb fasetacis. Katra fasetacs satur ļoti daudz sīku actiņu jeb omatīdiju. Uz katra omatīdija nokļūst tikai neliela daļiņa no acs redzeslaukā esošā objekta. Kopīgā aina kombinējas no daudzām sīkām attēla daļiņām, kas savstarpēji pievienojas cita citai – to sauc par mozaīkveida redzi. Saliktās acis bieži atrodas uz īpašiem kustīgiem izaugumiem – acu kātiņiem, piemēram, vēžiem.
MUGURKAULNIEKU UN CILVĒKA ACS
Mugurkaulniekiem un cilvēkiem ir kamerveida acis. Tām ir tikai viena lēca, kas fokusē attēlu uz tuvu esošajiem fotoreceptoriem.
Daļai mugurkaulnieku acis atrodas abās galvas pusēs, to iegūtais attēls apvienojas vienā attēlā, un dzīvnieki spēj redzēt plašāku teritoriju. Piemēram, zirgiem, antilopēm.
Citiem mugurkaulniekiem acis atrodas galvas priekšā, piemēram, primātiem, plēsējiem, plēsīgajiem putniem. Viņi vienu un to pašu attēlu redz ar abām acīm, to sauc par stereoskopisko redzi.
Daļai zivju, rāpuļu, kukaiņu, vairumam putnu, daudziem zīdītājiem ir krāsu redze. Vislabāk tā attīstīta cilvēkam un pārējiem primātiem.…
