Robežvalstis
Rietumos tā robežojas ar Irānu, ar Pakistānu dienvidos un austrumos, Turkmenistānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu ziemeļos un Ķīnas Tautas Republiku austrumos. Afganistānā mīt ap 30 miljoni cilvēku, tomēr tas ir tikai aptuveni lēsts, jo oficiāla tautas skaitīšana te nav notikusi jau desmitiem gadu.
Vēstures fakti
Afganistāna atrodas tādā unikālā vēsturisko notikumu saskarsmes vietā, kurā mijiedarbojās daudzas Eirāzijas civilizācijas. Šai zemei ir bijusi nozīmīga loma agrīnās vēstures notikumos. Ritot laikmetiem, šis reģions, kas šodien pazīstams kā Afganistāna, ir piedzīvojis neskaitāmu tautu iebrukumus - āriešu, mēdiešu, persiešu, grieķu, maurju, Kušanas, arābu, tjurku, britu un PSRS, tomēr reti kad iebrucēji spēja pārņemt pilnīgu kontroli pār šo zemi. Bet kad tāda izdevība bija, arī Afganistānas pamatiedzīvotāji siroja kaimiņu zemēs.
Domājams, ka starp 2000 un 1200 gadu p.m.ē., indoeiropiešu valodā runājošie ārieši ieplūda mūsdienu Afganistānas teritorijā un izveidoja tautu, kas kļuva zināma ar nosaukumu Aryānām Xšaθra, jeb „Āriešu zeme”. Iespējams ka zoroastrisms ir cēlies Afganistānā starp 1800 un 800 p.m.ē. Senās Austrumirānas valodas, tādas kā avesta, varētu tik lietotas tajā pašā laikā kad sāka rasties zoroastrisms. Ap 1000 gadu p.m.ē.(vai agrāk), Indoāriskā, vēdiskā civilizācija varētu būt radusies Afganistānas austrumu daļā, Kabulas ielejas apkaimē, tomēr tas joprojām paliek pieņēmums, jo uz arheoloģiskajiem izrakumiem pamatotās versijas, vēdiskās civilizācijas pirmsākumus attiecina uz Indas un Gangas upju ziemeļu apgabaliem, mūsdienu Pakistānā un Indijā.
…
