Nīlzirgi sastopami Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Nīlzirgs ir daļēji ūdenī dzīvojošs zīdītājs, kas mājo upēs un ezeros. Tam patīk ūdenskrātuves ar niedrājiem un zālājiem krastos. Agrāk tie dzīvoja praktiski visās piemērotajās vietās, bet tagad populācija ir sarukusi un sadrumstalojusies. Pašlaik savvaļā mīt 125 000–148 000 nīlzirgu. Visvairāk to saglabājies Zambijā – ap 40 000 (vislielākais skaits – Luangvas upes baseinā). Savukārt Nīlas baseinā Ēģiptē tie izzuduši jau 19. gs. sākumā. Pēdējās desmitgadēs nīlzirgu skaits samazinās arvien straujāk. Nīlzirgus visvairāk apdraud nelegālas medības un – tāpat, kā daudzus citus dzīvniekus – piemērotas dzīves vides samazināšanās uz lauksaimniecības platību rēķina. Vienas nakts laikā nīlzirgs apēd apmēram 68 kg zāles. Kā visi zālēdāji, tie ēd dažādus augus, bet pamatā tie barojas ar zāli. Pavisam nedaudz nīlzirgi patērē ūdensaugus. Ja ir iespēja, tie ēd maitas gaļu, arī mirušu nīlzirgu gaļu, reizēm ir novērots, ka tie medī. Nīlzirga gremošanas sistēma nav piemērota gaļas ēšanai, tādēļ gaļas ēšanas gadījumus skaidro ar olbaltumvielu trūkumu organismā.
žirafe Visām žirafu sugām raksturīgs ļoti garš kakls un garas kājas, ragiem līdzīgi izaugumi, kurus klāj āda un matojums, un īpašs kažoka raibumojums. Sugas savstarpēji atšķiras ne tikai ģenētiski, bet arī ar atšķirīgiem kažoka raibumiem. Žirafes sastopamas Subsahāras Āfrikā,. To parasti var novērot atklātā vai krūmu savannā, bet, ja barības resursi ir nabadzīgi, žirafes dodas barības meklējumos dziļākos un biezākos mežos. Žirafes ir ļoti iecienījušas akāciju audzes. KARTE -Aptuvens dažādo sugu izplatības reģions, to kažoku raibumojums un ģenētiskās sakarības
…