Persefone un viņas nolaupīšana
Persefones māte - auglības dieviete Dēmetra - devās meitu meklēt un aizmirsa par savu pienākumu, tāpēc zemi piemeklēja sausums un bads.
Aīdam izdevās Persefonei iemānīt trīs granātābola sēkliņas, kas nozīmēja, ka viņai pilnībā neizdotos atstāt mirušo valstību pat ar Zeva palīdzību.
Uzzinājusi par mātes bēdām, Persefone lūdza Aīdam atļauju doties viņu apciemot.
Katru nākamo gadu Persefonei tomēr bija jāatgriežas pie Aīda, un ziemas mēneši ir tie, kuru laikā Dēmetra skumst pēc meitas.
Mirušo valstība
Erebs, dažkārt arī valstību sauc par Aīdu, ir vairākas daļas, to skaitā Elisija lauki un Tartars.
Erebā ir divi avoti - Lētas (kur parastās dvēseles dodas izdzēst atmiņas) un Mnēmosines (no kura dzer mistērijās iniciētie).
Stiksas upe deviņas reizes apjož mirušo valstību. Pie Stiksas ūdeņiem zvērestus dod mūžīgie dievi. Ja zvērests tiek lauzts, vainīgajam jāguļ gadu bez dzīvības un deviņi gadi jāpavada, izstumtam no gaišā Olimpa, tikai desmitajā gadā viņam ļauts atgriezties.
Hārons un dvēseļu vērtēšana
Mirušo dvēseles nokļūst pazemē, šķērsojot Aherontas upi, pār kuru tās pārceļ laivinieks Hārons, mūžam salīcisun noskrandis vecis, kas par pārcelšanu prasa nelielu monētu (tādu mēdza likt zem mēles mirušajiem).…
